Mirušo grāmata ir mūsdienu nosaukums Senās Ēģiptes rokrakstiem, kas sākotnēji aptvēra aptuveni 175 noteikta satura svētos lasījums. Tās tekstu būtība ir palīdzēt mirušajam izturēt mirušo tiesu un ar saules dieva Re laivu atgriezties atpakaļ uz zemes jeb augšāmcelties. Tā kā Senā Ēģipte pastāvēja ļoti ilgu laika posmu, tad ir tikai pašsaprotami, ka priekšstati un izteiksmes forma mēdza mainīties, tādēļ var sastapt vairākas Mirušo grāmatas versijas, taču līdz mūsdienām atrastie manuskripti galvenokārt attiecas uz Vidējās valsts vēstures periodu (apmēram 2025.-1700. G.p.m.ē). Tie ir saglabājušies papirusu teksti un uzraksti uz sarkofāgiem. Pilnīgākie no šiem tekstiem ir attiecināmi uz XVII dinastijas (1650.-1550.g.p.m.ē) valdnieku ģimenes locekļu apbedījumiem. Tos plaši izmantoja arī valdnieces Hatšepsutas (apmēram 1450.g.p.m.ē.) laikā, un dažādu reliģisku ceremoniju vajadzībām līdz pat Romas impērijas valdīšanas laikam (pēc 30.gada m.ē.).
Senākie mūsdienās zināmie Mirušo grāmatas teksti ir atrasti kapenēs zem piramīdām, un tiek datēti uz apmēram 3000.g.p.m.ē vēl krietnu laiku pirms pirmajām rakstiskajām liecībām par tiem, kā arī pirms Ēģiptes ziemeļu un dienvidu daļu apvienošanas. Lielākā daļa atspoguļo tā laika priekšstatus par valdošo kārtību mirušo valstībā.
Lai sasniegtu Mūžīgo niedru lauku mirušā dvēselei ir jāstājas pretī daudziem pārbaudījumiem, tādēļ bija jāzin buramvārdus jeb norādījumus, kurus dažādām situācijām sniedza Mirušo grāmata – pāriešanai no vienas telpas uz citu, ieiešanai durvīs un caur tām nonākšanai citā telpā vai pasaulē, pārtapšanai par dažādiem dzīvniekiem, izvairīšanās no briesmām, pareizās atbildes uz dievu jautājumiem sniegšanai. Daži šādu buramvārdu nosaukumi ir ‘’Krokodila, kurš nāk, lai atņemtu, atvairīšanai’’, ‘’Čūskas aizdzīšanai’’, ‘’Netikt Mirušo valstības čūskas apēstam’’, ‘’Otreizējai nenomiršanai Mirušo valstībā’’, ‘’Transformācijai dievišķā piekūnā’’, ‘’Transformācijai Lotosā’’, ‘’Transformācijai Fēniksā’’. Kopumā tajā ir 190 burvju tekstu, kas atvieglo dvēseles nokļūšanu galamērķī.
Līdz šim pētniekiem nav izdevies atrast nevienu pilnīgu Mirušo grāmatas tekstu, un visas zināšanas tiek iegūtas, balstoties uz tekstiem, kuriem ir ievērojami trūkumi. Jau no divdesmitā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem vairāki ēģiptologi ir mēģinājuši trūkstošās daļas aizvietot ar, viņuprāt, atbilstošiem fragmentiem no citiem autentiskiem rakstu pieminekļiem, ir veikuši savus iestarpinājumus un veidojuši skaidrojumus. Lai arī to ticamība arvien pieaug, jāņem vērā, ka nav iespējams garantēt to sakritību ar oriģinālu, kā arī kļūdas, kādas var ieviesties tulkošanas procesā.
