Mūsdienās ir ļoti plašas iespējas iegūt informāciju un padomus par ādas un matu kopšanu. To var meklēt internetā, žurnālos, grāmatās vai konsultācijās ar speciālistiem. Turpretim agrāk, pirms vairākiem un daudziem desmitiem gadu, šādi padomi nebija tik plaši pieejami, arī cilvēku iespējas iegādāties dažādus kopšanas līdzekļus bija stipri ierobežotas. Tādēļ senāk ādas un matu kopšanā ļoti daudz tika izmantotas dažādas tautas metodes, kas pamatā balstījās uz pašgatavotiem ādas un matu kopšanas līdzekļiem. Piemēram, mūsu vecāku bērnībā jau bija bērniem paredzēti šampūni un matu balzāmi, ko viņi izmantoja. Taču mūsu vecmammu pusaudžu gados daudz tika izmantoti pašgatavoti kopšanas līdzekļi.
Savukārt mana mamma tagad daudz izmanto pašgatavotus ādas skrubjus, piemēram, rupjo sāli sajauc ar medu un norīvē visu ķermeni, tā palīdzot nolobīties vecajai ādai. Bet krēma vietā mamma mēdz izmantot arī olīveļļu, kurai piepilināta apelsīna vai citrona sula. Eļļa mitrina ādu, bet sula dod svaigu aromātu.
Tā kā manai mammai ir ļoti sausa un alerģiska āda, viņa pārsvarā izmanto bērniem paredzēto ādas kopšanas kosmētiku. Tā kā bērnu āda ir īpaši jūtīga un uzmanīgi kopjama, tiem paredzētā kosmētika ir dabīgāka un mazāk saķīmiķota, izvairoties no ļoti daudz un dažādām nevajadzīgām vielām. Šīs priekšrocības parasti ir uzsvērtas arī bērnu kosmētikas reklāmās. Piemēram, kosmētikas ražotājs „Madara cosmetics” savu produktu reklāmās uzsver, ka „bērnu šampūni nesatur specifiskas, kondicionējošas, spēcīgi attaukojošas vielas, bet ir daudz maigāki un nekož, ja nokļūst actiņās. Nebūtu pareizi bērnu matiem izmantot kondicionieri, ja vien mati nav gari un ārkārtīgi grūti ķemmējami.”
