Vai visas revolūcijas ir labas? (2. daļa)

rokas, kas izlauzušās no važām

Jakobīņu laiks ilga tikai vienu gadu, bet upuru bija daudz. Kad 1794. gadā nogalina Robespjēru, visas šausmas beidzas. Cilvēki sāka smaidīt un aristokrāti arī atgriezās. Šo gadu uzskatīja par revolūcijas beigu gadu, bet citi uzskatīja, ka revolūcija vēl nebija beigusies. Pa šiem pieciem gadiem tika sagrauta visa valsts ekonomika. Vēlāk pie varas nāk Napoleons, sakārto valsti un 1804. gadā kronē sevi par imperatoru. Arī šo gadu uzskata par revolūcijas beigu gadu.

Revolūcijai ir savi plusi un savi mīnusi. Labās lietas ir tās, ka tika iznīcinātas kārtas un cilvēki bija kaut cik vienlīdzīgi visās jomās. Tika iznīcināts arī absolūtisms. Tika pieņemta ideja par cilvēku vienlīdzību, kas tomēr vēlāk izgāzās un tika pārdramatizēta jakobīņu valdīšanas laikā. Revolūcijas laikā pieauga arī cilvēku pašapziņa un tikai ieviesta vienota svaru un mēru sistēma. Lielākais mīnuss šajā visā bija terors, lielā cilvēku bojāeja un diktatūras režīms, kas nesaskanēja ar realitāti. Tika sagrauta ekonomika un attiecības ar baznīcu.

Revolūcijas nevar nosaukt par kaut ko labu un skaistu. Tās ir milzīgas pārmaiņas, kas prasa lielu upuru skaitu. Revolūcija ne tikai aprij savus bērnus revolucionārus, bet paši revolucionāri nogalina viens otru, savus draugus, radus un pat savu ģimeni. Bez revolūcijas nebūtu arī šo labo pārmaiņu. Ja nebūtu notikusi Lielā franču revolūcija, kas zina, kā viss notiktu mūsdienās.

Related Post