Vēsturē ir bijušas daudzas revolūcijas un viena no lielākajām revolūcijām ir franču revolūcijas. Revolūcija ir sacelšanās un milzīgas pārmaiņas. Daudzas no vēsturē piedzīvotajām revolūcijām ir bijušas briesmīgas un asiņainas.
Franču revolūcijai bija vairāki cēloņi. Ekonomiskie cēloņi – cilvēkiem Francijā nebija ko ēst un no kā iztikt, jo karaļa un galma milzīgie izdevumi bija noveduši Franciju līdz krīzei. Politiskie cēloņi galvenokārt bija karaļa nespēja izdarīt reformas un pieņemt lēmumus. Sociālie cēloņi bija dažādi konflikti starp kārtām, tauta nebija apmierināta ar valsts nesakārtotību.
Lielā Franču revolūcija sākās 1789. gadā ar Bastīlijas ieņemšanu. Pēc tam tika pieņemta arī cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija. Šī revolūcija sākās ar cerību, ka viss uzlabosies. 1791. gadā karali piespiež paziņot konstitucionālo monarhiju. 1792. gadā karalis pats izprovocē uz to, ka viņš tiek gāzts un ar ģimeni nolemj bēgt, taču tas neizdodas un jau nākamā gada janvārī visai karaļa ģimenei piespriež nāvessodu, nocērtot galvas. Pēc karaļa nāves pie varas nāca Robespjērs un pieņēma likumus, ka visiem cilvēkiem ir jābūt vienādiem, un visi, kuri pret to iebildīs mirs. Aristokrāti paspēja aizbēgt. Pienāca jakobīņu valdīšanas laiks un sākās daudzas briesmīgas lietas. Cilvēki nedrīkstēja smaidīt un priecāties. Visiem bija jāģērbjas vienādi. Ja par kādu radās vismazākās aizdomas, viņam draudēja giljotīna. Tika pieņemtas jaunas svētku dienas un arī jauni cilvēku vārdi. Šajā laikā tika nogalināti daudzi nevainīgi cilvēki, tādā veidā pat draugi un radi viens otru nogalināja.
