HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts
Ankilozējošais spondilīts
Podagras artrīts
Operācijas
Locītavu traumas
Sāpes
Padomi pacientiem
Jautājumi un atbildes

Jautājumi un atbildes

1. Kādi ir osteoartrīta riska faktori?

2. Vai osteoartrītu var izārstēt?

3. Kā diagnosticē reimatoīdo artrītu?

4. Kad un ar kādām sūdzībām ir jāvēršas pie reimatologa?

5. Cik ilgi ir jālieto zāles, ja ir reimatoīdais artrīts?

6. Kā diagnosticē ankilizējošo spondilītu?

7. Kas izraisa ankilizējošo spondilītu?

8. Kas ir podagra?

9. Kā diagnosticē podagru?

10. Kādi ir podagras artrīta simptomi?

11. Kas ir artroskopija?

12. Kādas komplikācijas var būt pēc endoprotezēšanas operācijas?

13. Kādi ir inficētas endoprotēzes simptomi?

14. Kādas fiziskās aktivitātes var veikt cilvēks ar endoprotēzi?

15. Kā rīkoties saišu sastiepuma gadījumā?

16. Kā rīkoties locītavas mežģījuma gadījumā?

17. Locītavas saišu plīsums – kas tas ir?

18. Kā ārstēt sāpes?

19. Vai tiešām fiziskā aktivitāte dos kādu labumu arī 60 gados?



1. Kādi ir osteoartrīta riska faktori?

Osteoartrītu veicina mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, locītavu traumas, locītavu pārslodze, veicot vienveidīgas kustības, iedzimti kaulu defekti, kuri maina kaulu un locītavu kustību asis, tādējādi deformējot locītavu, kā arī iedzimtība. Arī pusmūža vecums ir riska faktors, jo ar gadiem mazinās skrimšļa atjaunošanās spējas.

Atpakaļ

 

2. Vai osteoartrītu var izārstēt?

Diemžēl osteoartrītu nevar izārstēt. Osteoartrīta ārstēšanas mērķis ir sāpju samazināšana. Šīs slimības simptomus – sāpes un stīvumu – var atvieglot, mainot ikdienas dzīves aktivitāti un kustību apjomu. Sadarbībā ar fizioterapeitu ir jāizstrādā individuāls fizikālās terapijas un vingrojumu plāns, kuru pildot mazināsies sāpes un kustību ierobežojums.

Osteoartrīta efektīvā ārstēšanā liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam – normālai ķermeņa masai, atbilstošām ikdienas fiziskām aktivitātēm, veselīgam uzturam, kaitīgo ieradumu atmešanai. Slimības izraisīto sāpju mazināšanai ārsts nozīmē pretsāpju medikamentus – analgētiķus vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Smagāka osteoartrīta gadījumā pacientiem var veikt steroīdu (samazina iekaisumu) vai hialuronskābes (līdzīga locītavu šķidrumam) injekcijas slimajā locītavā.

Smaga osteoartrīta gadījumā, kad iepriekšminētā ārstēšana nelīdz, tiek veikta endoprotezēšanas operācija – bojātā locītava tiek nomainīta pret mākslīgo.

Atpakaļ

 

3. Kā diagnosticē reimatoīdo artrītu?

Ārsts locītavu bojājumu novērtē, palpējot sāpīgās un pietūkušās locītavas, apzinot to skaitu, izprotot, vai pacienta sūdzības ir saistītas ar locītavu bojājumu. Tiek izvērtēts, vai locītavas ir pietūkušas un kuras locītavas ir pietūkušas. Nozīmīgu informāciju sniedz asins analīzes – asinsaina un eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ), C reaktīvais olbaltums (CRO), reimatoīdais faktors (RF), aknu un nieru rādītāji, urīna analīze un specifiski imunoloģiskie rādītāji, kur būtisks rādītājs ir antivielas pret ciklisko citrulinēto peptīdu (anti-CCP). Pacientam tiek veikti arī radioloģiskie izmeklējumi – rentgenogramma, ultrasonogrāfija un magnētiskā rezonanse. Šie izmeklējumi palīdz noteikt bojājumu kaulos, kas veido locītavu.

Atpakaļ

 

4. Kad un ar kādām sūdzībām ir jāvēršas pie reimatologa?

Tiklīdz ir parādījušās sāpes locītavās, pietūkums, stīvums un slikta pašsajūta, ir jādodas pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs pacienta sūdzības un nozīmēs papildu izmeklējumus, lai apstiprinātu diagnozi. Ģimenes ārsts pacientu nosūtīs pie reimatologa, kurš nozīmēs virkni specifisku izmeklējumu. Pamatojoties uz sūdzībām un objektīvo atradi, reimatologs uzstādīs diagnozi un nozīmēs ārstēšanu. Jo ātrāk tiek uzstādīta diagnoze, jo efektīvāka ir ārstēšana.

Pie ārsta reimatologa ir jāvēršas pacientiem, kuriem:


Pacientam, kuram jau ir noteikta reimatoīdā artrīta diagnoze, ir jākonsultējas ar ārstējošo reimatologu, ja:

Atpakaļ


5. Cik ilgi ir jālieto zāles reimatoīdā artrīta gadījumā?

Šobrīd reimatoīdā artrīta ārstēšanas metodika nosaka, ka pacientiem pretreimatiskie medikamenti ir jālieto visu mūžu.

Atpakaļ

 

6. Kā diagnosticē ankilozējošo spondilītu?

Diemžēl agrīni noteikt ankilozējošā spondilīta diagnozi ir ļoti sarežģīti, jo sākumā slimības simptomi ir vāji izteikti un tik vispārīgi, ka nav tiešas norādes uz konkrētu slimību. Izmeklējot pacientu, ārstam ir jāpievērš uzmanība pacienta sūdzībām par ierobežotām kustībām jostas vietā, sāpēm krustos, kas izstaro uz kājām, ierobežotām krūšu kurvja kustībām, tāpat jāpievērš uzmanība saišu vai cīpslu iekaisumiem vietās, kur tās piestiprinās pie kaula, gūžas un pleca locītavu erozijām ar ankiložu izveidošanos utt. Šo diagnozi apstiprina laboratoriskie izmeklējumi (HLA B27 antigēna klātbūtne) un mugurkaula rentgens (kvadrātveida skriemeļi, mucveida mugurkauls, mugurkaula un ribu locītavu iekaisums).

Atpakaļ

 

7. Kas izraisa ankilozējošo spondilītu?

Ankilozējošais spondilīts ir hroniska locītavu iekaisuma slimība, kuru izraisa kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavās un mugurkaulā. Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, mugurkaula locītavas kļūst arvien nekustīgākas, līdz izveidojas saaugums – ankiloze.

Iemesli, kas izraisa ankilozējošo spondilītu, nav precīzi zināmi. Šī slimība ir iedzimta patoloģija, tā biežāk parādās katrā otrajā paaudzē. Ārējiem faktoriem ankilozējošā spondilīta attīstībā ir maza nozīme. Slimības izcelsmē visnozīmīgākā loma ir HLA B27 antigēnam. Slimības sākšanos var veicināt arī infekcijas (hlamīdijas, mikoplazmas, uroplazmas).

Mūsdienās, uzlabojoties diagnostikas iespējām, apzināto pacientu skaits pieaug ar katru gadu.

Atpakaļ

 

8. Kas ir podagra?

Podagra ir vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur. Urīnskābe ir vielmaiņas galaprodukts vielu grupai, ko sauc par purīniem, kas atrodas pārtikas produktos. Purīnus saturošo produktu (kafija, gaļa, aknas, nieres, spināti, pupas, šokolāde u. c.) pastiprināta lietošana uzturā var veicināt podagras attīstību, taču tas podagru neizraisa. Turklāt podagras attīstību veicina arī ķermeņa liekā masa.

Atpakaļ

 

9. Kā diagnosticē podagru?

Lai noteiktu podagras diagnozi, ārsts ņem vērā slimnieka sūdzības un objektīvos simptomus. Ir trīs galvenie diagnostikas kritēriji: urīnskābes līmeņa izmaiņas asinīs (norma vīriešiem ir 3,5–7,8mg/dl, sievietēm – 2,8–6,8 mg/dl) vai urīnā; urīnskābes kristālu izgulsnēšanās locītavās (šķidruma paraugā, kas paņemts no locītavas, mikroskopiski tiek atklāti urātu kristāli); rentgena izmeklējums (attēlā redz tipiskus lielā pirksta kaulu defektus).

Atpakaļ

 

10. Kādi ir podagras artrīta simptomi?

Urīnskābes kristāli, iekļūstot locītavas somiņā, rada berzi, iekaisumu un sāpes, līdz izšķīst tur esošajā šķidrumā. Podagras artrīts var būt lēkmjveida vai hronisks. Lēkmjveida podagras artrīta gadījumā paasinājums mijas ar miera fāzi. Sāpju lēkme bieži sākas naktī vienā vai dažās locītavās, visbiežāk kājas īkšķa locītavā. Sāpes ir ļoti asas, dedzinošas un spiedošas, āda virs locītavas kļūst silta un jutīga. Nereti pacientam ir vemšana, slikta dūša un var paaugstināties ķermeņa temperatūra. Pret rītu sāpes mazinās vai pāriet, bet nākamajā naktī parasti atkārtojas. Akūtā podagras artrīta lēkme var ilgt 3 līdz 5 dienas, tad iestājas miera periods. Lēkmēm atkārtojoties, kļūst sataustāmi podagras mezgli, attīstās iekaisums un locītava deformējas.

Hroniskas podagras gadījumā visi minētie simptomi ir mazāk izteikti, bet pastāvīgi, bez paasinājumiem un miera perioda.

Atpakaļ



11. Kas ir artroskopija?

Artroskopija ir procedūra, ko ar optiskiem un ķirurģiskiem instrumentiem veic ķirurgs traumatologs, lai aplūkotu locītavu no iekšpuses. Operācijā tiek izmantots artroskops, kas ir neliela, ar monitoru savienota kamera. Artroskopu locītavā ievada caur maziem iegriezumiem jeb portāliem. Procedūra ļauj novērtēt locītavas struktūru uzbūvi un veselumu. Artroskopijas operācijas tiek izmantotas plaukstas, elkoņa, plecu, gūžas, ceļa, pēdas locītavas problēmu diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Atpakaļ



12. Kādas var būt komplikācijas pēc endoprotezēšanas operācijas?

Arī endoprotezēšanas operācija, kā ikviena cita operācija, ir saistīta ar riskiem un sarežģījumiem. Tomēr jāatzīmē, ka pēc endoprotezēšanas operācijas sarežģījumi rodas samērā reti. Iespējamās komplikācijas var būt:

Atpakaļ

 

13. Kādi ir inficētas endoprotēzes simptomi?

Atpakaļ


14. Kādas fiziskās aktivitātes var veikt cilvēks ar endoprotēzi?

Mērena ikdienas fiziskā aktivitāte nevar sabojāt endoprotēzi. Lai gūtu maksimālu labumu no veiktās operācijas, pacientam katru dienu ir jābūt fiziski aktīvam. Ja pacients nav fiziski aktīvs ikdienā, ķermeņa muskulatūra kļūst vāja un jebkurš kritiens var izraisīt endoprotēzes bojājumu, kura novēršanai būs nepieciešama operācija.

Par piemērotākajām fiziskajām aktivitātēm pacientam ar endoprotēzi noteikti ir jākonsultējas ar ārstējošo traumatologu.

Ir ieteicamas saudzīgas aktivitātes: staigāšana, peldēšana, nūjošana, golfa spēlēšana, braukšana ar velosipēdu, slēpošana.

Atpakaļ

 

15. Kā rīkoties saišu sastiepuma gadījumā?

Sastieptajai locītavai ir jānodrošina miera stāvoklis un ir jācenšas pēc iespējas mazāk to kustināt. Pirmā palīdzība – sastiepto vietu aptin ar elastīgo saiti. Roku ir ieteicams pakārt kaklā, bet ceļa un potītes sastiepuma gadījumā – nekustināt sastiepto vietu. Traumētajai vietai ir jāpieliek aukstuma kompreses, kuras ik pa laikam jānomaina. Tās samazina tūsku un sāpes. Var izmantot iekaisumu un sāpes mazinošas ziedes, kuras aptiekā var iegādāties bez receptes. Pirmajās dienās sastiepumu nevajadzētu sildīt, jo tas veicina šķidruma uzkrāšanos locītavā un iekaisuma veidošanos. Sastiepumi parasti pāriet nedēļas laikā. Jebkurā gadījumā sastiepums ir jāparāda ārstam, lai varētu izslēgt saišu plīsumu.

Atpakaļ


16. Kā rīkoties locītavas mežģījuma gadījumā?

Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību (112). Mežģījuma gadījumā ir nepieciešams imobilizēt (fiksēt un padarīt nekustīgu) mežģīto locekli, saglabājot mežģījuma deformāciju. Ja cietušais ir jātransportē, tad mežģīto roku elkonī saliektu piesaitē pie ķermeņa, ja mežģīta ir kāja, tad traumēto kāju piesaitē visā garumā pie otras kājas vai dēļa.

Atpakaļ



17. Kas ir locītavas saišu plīsums?

Iemesls saišu plīsumam visbiežāk ir sporta vai sadzīves traumas (kritiens, sitiens, rotācija). Cilvēks sajūt spēcīgas sāpes, dažreiz ir dzirdams pat troksnis, traumētā vieta pietūkst, ir grūtības kustināt traumēto locītavu. Saišu plīsumus ārstē tāpat kā lūzumus. Lai sadzītu saišu plīsums, ir nepieciešamas 5 līdz 6 nedēļas. Ja ir plīsusi resnāka saite, kura noteikti jāsašuj, piemēram, ceļa krusteniskās saites, ir vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās. Pēc operācijas pacientam ir nepieciešama pretsāpju terapija un bojātās locītavas imobilizācija. Lai pēc plīsuma atgūtu darba spējas, ir jāvingro un jāiziet masāžas un fizioterapijas kurss.

Atpakaļ

 

18. Kā ārstēt sāpes?

Sāpju mazināšana un novēršana ir viens no galvenajiem veselības aprūpes speciālistu uzdevumiem, lai pasargātu pacientus no vēl lielākiem veselības traucējumiem un atvieglotu vai padarītu iespējamas sāpīgas medicīniskās procedūras. Sāpju ārstēšanai ir jābūt individuālai. Pamatmērķis ir izārstēt sāpju iemeslu. Atkarībā no sāpju intensitātes vai lokalizācijas tiek lietoti dažādi medikamenti jeb medikamentu grupas. Izšķir vājas, vidējas un stipras iedarbības pretsāpju medikamentus.

Vājas un vidējas iedarbības pretsāpju medikamenti:

Stipras iedarbības pretsāpju medikamenti galvenokārt ir narkotiskie līdzekļi:

Sāpju ārstēšanā var izmantot ne tikai medikamentozo terapiju, bet arī fizioterapiju (masāžas, sildīšanu, aukstuma kompreses u. c.), elektroterapiju, kas var palīdzēt līdzsvarot sāpju signālsistēmu, kā arī hipnozi un psihoterapiju utt.

Par zāļu un attiecīgās papildu terapijas efektivitāti sāpju gadījumā ir jākonsultējas ar ārstējošo ārstu!

Pirms medikamentu lietošanas konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu!

Atpakaļ


19. Vai tiešām fiziskā aktivitāte man dos kādu labumu? Man ir vairāk nekā 60 gadu un es ciešu no dažādām hroniskām slimībām.

Nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem nekad nav par vēlu. Fiziskā aktivitāte ikdienā ir svarīga jebkurā vecumā. Tā pazemina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, pazemina paaugstinātu asinsspiedienu, samazina stresu, uztur normālu ķermeņa masu, nodrošina un saglabā funkcionalitāti muskuļu un skeleta sistēmai. Hronisku slimību gadījumā mazkustīgums cilvēka veselības stāvokli tikai pasliktina. Ir pierādīts, ka ikdienas fiziskā aktivitāte īpaši ir nepieciešama cilvēkiem, kas cieš no artrīta, osteoporozes, locītavu, kaulu un citām hroniskām slimībām. Regulāra fiziskā aktivitāte jebkurā vecumā cilvēkam rada labu pašsajūtu. Ar regulāru fizisko aktivitāti saprot 30 minūšu ilgu fizisko aktivitāti katru dienu. Šīs 30 minūtes var tikt sadalītas 15 + 15 minūtes vai 10 + 10 + 10 minūtes katru dienu. Izvēlieties tos aktivitātes veidus, kas jums patīk un ir interesanti, – pastaigas, nūjošana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, slēpošana, dejošana, vingrošana u. c. Arī mājas darbi, darbs dārzā un rotaļas ar mazbērniem ir fiziskā aktivitāte.

Atpakaļ

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk