HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts
Ankilozējošais spondilīts
Podagras artrīts
Operācijas
Locītavu traumas
Sāpes
Padomi pacientiem
Jautājumi un atbildes

Sāpju veidi

Nevienam no mums nepatīk izjust sāpes. Tomēr sāpes ir sava veida organisma komunikācija, jo sāpes ir veids, kā organisms var signalizēt, ka kaut kas notiek nepareizi. Cilvēkiem sāpju pieredze ir individuāla un atšķirīga, tomēr sāpes var klasificēt.

Sāpes iedala nociceptīvās un ne nociceptīvas sāpēs.

Nociceptīvas sāpes izraisa mehāniski, ķīmiski, fizikāli, bioloģiski u. c kairinātāji, kas iedarbojas uz receptoriem ādā, muskuļos, iekšējos orgānos u. c. Tā ir kā atbildes reakcija uz reālu pieskārienu, traumu, karstumu u. tml. Šādu sāpju gadījumā nervu sistēma nav bojāta.

Ne nociceptīvas sāpes rodas perifērās un centrālās nervu sistēmas bojājuma vai saslimšanas rezultātā.

Skeleta un muskuļu sistēmas sāpes, kuras rodas ādas, muskuļu, kaulu, locītavu iekaisuma vai bojājuma gadījumā. Somatiskās sāpes parasti precīzi parāda sāpju īsto rašanās vietu.

Iekšējo orgānu sāpes, piemēram, krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu sāpes, kas rodas iekaisuma, iestiepuma, spazmu u. c. rezultātā. Tā kā šīs sāpes var izstarot pa visu ķermeni atkarībā no sāpošā orgāna (piemēram, mugura var sāpēt olnīcu iekaisuma dēļ), tās ir grūtāk paciešamas nekā somatiskās sāpes. Viscerālās sāpes var izpausties kā krampji, kolikas, būt smeldzošas, spiedošas, durošas u. c.

Neiropātiskas sāpes rodas centrālās vai perifērās nervu sistēmas traucējumu vai nervu šķiedru bojājumu gadījumā. Tās ir raksturīgas dažādu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta gadījumā.

Neiropātiskās sāpes iedala:

  • Perifērās neiropātiskās sāpes. Tās var izraisīt diabētiskā neiropātija, herpes zoster infekcija, trauma, audzēja radīts spiediens uz perifēro nervu u. c. Tās var izpausties arī kā sarežģījums pēc operācijas, ķīmijterapijas vai apstarošanas procedūras.

  • Centrālās neiropātiskās sāpes. Tās rodas muguras smadzeņu traumu, multiplās sklerozes, insulta u. c. gadījumos. TāsAlpha ir grūti paciešamas un grūti ārstējamas un var nopietni ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti, pat izraisot invaliditāti. Ārstēšanā tiek kombinēti vairāku grupu medikamenti: antidepresanti, pretepilepsijas preperāti, pretsāpju preperāti, opioīdu preparāti u. c. Diemžēl tikai 40–60 % pacientu ar neiropātiskām sāpēm ārstēšana sniedz kaut daļēju atvieglojuma sajūtu.

 

Psihosomatiskās jeb psiholoģisku faktoru izraisītas sāpes izraisa emocionāli, ar psihi saistīti faktori. Tās var izpausties kā reāli fiziski simptomi bez skaidra organiska iemesla – pacients izjūt sāpes bez audu bojājuma vai jebkāda cita veida fizioloģiska cēloņa. Galvassāpes, muguras sāpes vai vēdersāpes ir daži no visbiežākajiem psihosomatisko sāpju veidiem. Visbiežāk šīs sāpes izraisa bēdas, negatīvi emocionāli pārdzīvojumi, stress, atstumtība, dažādi garīgās veselības traucējumi u. c. Psihosomatisku sāpju ārstēšanā ir nepieciešama kompleksa pieeja, kas ietver psihoterapijas, antidepresantu un pretsāpju medikamentu lietošanu un citu līdzekļu izmantošanu.

Akūtas sāpes ir aizsargmehānisms, kas ļauj pasargāt sevi no draudošām briesmām, tās ir signāls smadzenēm par audu bojājumu vai kairinājumu.

Akūtām sāpēm ir raksturīgs pēkšņs sākums un noteikts cēlonis. Akūtas sāpes saistītas ar veģetatīvās nervu sistēmas paaugstinātu reakciju, kas izpaužas kā paātrināts pulss, paaugstināts asinsspiediens, nemiers. Akūtas sāpes vienmēr ir slimības vai bojājuma simptoms. Tās ir sāpes, piemēram, pēc audu bojājuma (noskrāpējums), traumas (kritiens) vai ķirurģiskas manipulācijas.

Hroniskas sāpes nav tieši saistītas ar traumu vai slimību, bet gan ar izmaiņām sāpju uztveres mehānismā. Tās var būt saistītas ar hronisku saslimšanu, piemēram, audzējiem, osteoartrītu, stenokardiju u. c.

Sāpes kļūst hroniskas, ja tās turpinās pēc akūtas slimības un ilgst vismaz 4–6 nedēļas (ilgāk par fizioloģisko nepieciešamību), un var turpināties nenoteiktu laiku. Parasti pacienti piemērojas sāpēm, taču nereti sāpju rezultātā attīstās depresija (50–90 %), mazinās sociālā aktivitāte, rodas personības un dzīves stila izmaiņas.

Nereti ir grūtības diagnosticēt nespecifisku hronisku sāpju patieso cēloni. Tā kā hronisku sāpju ārstēšana ir dārga, sāpes vajadzētu pareizi ārstēt jau tad, kad tās ir tikai simptoms (kad tās ir akūtas). Nevajadzētu gaidīt, kad sāpes pāriet hroniskā fāzē un kļūst par invalidizējošu slimību.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk