HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts
Ankilozējošais spondilīts
Podagras artrīts
Operācijas
Locītavu traumas
Sāpes
Padomi pacientiem
Jautājumi un atbildes

Biežākās traumas

Locītavu bojājumi var būt slēgti un vaļēji. Pie slēgtiem bojājumiem pieder:

Sasitumi

Atkarībā no traumas veida var būt bojāti mīkstie ādas, zemādas, saišu, locītavas kapsulas un muskuļu audi. Sasitumu gadījumā bojāti tiek asinsvadi un limfvadi kā rezultātā audos veidojas asinsizplūdums (zilums), bet ainsizplūdums var būt arī locītavas dobumā (hemartroze). Jo dziļāk atrodas locītava zem muskuļu slāņa, jo grūtāk konstatēt hemartrozi, piemēram, gūžas, pleca locītavās. Locītavas sasituma gadījumā ir locītavas sāpes, pietūkums, sīkāki vai lielāki asinsizplūdumi ādā, mīkstajos audos. Sāpes locītavas rajonā ir atkarīgas no asinsizplūduma vietas un izmēriem – jo lielāks ir asinsizplūduma izmērs un audu iestiepums un jo tuvāk saitēm atrodas šī hematoma, jo stiprākas ir sāpes un jūtamāk ierobežotas locītavas kustības.

Locītavas bojājuma gadījumā, tās dobumā var sakrāties šķidrums, un vēlāk, iespējams, var rasties sekundāras izmaiņas locītavā – artrīts.

Sastiepumi, plīsumi vai pārrāvumi

Saišu un muskuļu sastiepumi, daļēji vai pilnīgi plīsumi vai pārrāvumi rodas, ja locītavā notiek kustības, kuras tās fizioloģiskā amplitūda nepieļauj. Locītavu saites ir paredzētas lai nostiprinātu locītavu, kā arī lai nodrošinātu un vienlaikus ierobežotu noteiktu kustību amplitūdu.

Ja trauma ir smagāka, saite var tikt atrauta no kaula, tad to sauc par saites atrāvumu. Tā parasti notiek ar ļoti stiprām saitēm, piemēram, pēdas locītavas rajonā. Sastiepums un saišu atrāvumi visbiežāk rodas pēdas, ceļa un rokas pirkstu locītavās, tomēr ir iespējams sastiept jebkuru locītavu.

Sastiepuma gadījumā simptomi ir līdzīgi sasitumam. Tikai sastiepumu simptomi izpaužas spilgtāk un locītavas funkcija ir vairāk traucēta. Novēro zemādas asinsizplūdumu, pietūkumu, sāpes, diskomfortu, samazinātu kustību apjomu traumētajā locītavā, locītavas dobumā var būt asinsizplūdums. Ja ir hemartroze jeb asinsizplūdums locītavas dobumā, locītava ir jāpunktē un asiņainais šķidrums no locītavas somiņas ir jāatvelk.

Vieglas saišu traumas (sastiepumi) sadzīst pašas, bet smagākām traumām (daļēji vai pilnīgi saišu pārrāvumi) var būt nepieciešama atjaunojoša (rekonstruktīva) artroskopiskā operācija vai vaļēja locītavas operācija.

Piemēram, ceļa locītavā vienlaikus ar saišu sastiepumu vai atrāvumu var tikt bojāti arī locītavas skrimšļi — meniski, kas vēlāk ieķīlējoties var radīt ceļa locītavā pēkšņus kustību ierobežojumus (blokādes). Menisku bojājumi sastopami diezgan bieži, nereti tieši profesionāliem dejotājiem, sportistiem. Menisku bojājumi rodas tiešas traumas rezultātā pēc kritiena uz izstieptām kājām, vai netiešas traumas rezultātā, ja ceļa locītavu saliec un apakšstilbu rotē uz āru. Pacientam var likties, ka ir saišu pārrāvums, bet atšķirība meniska bojājumiem ir tāda, ka tiem raksturīgi ieķīlējumi, kas rodas pēkšņu rotācijas kustību laikā un izpaužas ar sāpēm ceļa locītavā un pēkšņu kustību ierobežojumu (nevar izstiept, ne arī pilnīgi saliekt kāju ceļa locītavā).

Izmežģījums

Izmežģījums irlocītavu veidojošo kaulu galu savstarpēja novirze. Izmežģījums var būt pilnīgs, kad notiek arī locītavas kapsulas pārrāvums, un nepilnīgs. Bez tam izšķir slēgtus un vaļējus izmežģījumus. Dažreiz vienlaikus ar izmežģījumu rodas arī kaulu lūzumi, nervu un asinsvadu bojājumi (saspiedumi). Vāja locītavas kapsula un sekla locītavas bedrīte sekmē ieraduma izmežģījuma veidošanos. Visbiežāk tas notiek pleca locītavā. Izmežģījumi var būt svaigi un ieilguši. Pēc izcelsmes izšķir iedzimtus, traumatiskus un patoloģiskus izmežģījumus.

Traumatisks izmežģījums ar kaulu lūzumu biežāk ir pēdas potītei. Tomēr izmežģījums ar lūzumu var būt arī plaukstas, elkoņa, gūžas un kakla skriemeļu locītavās. Plecā, rokas pirkstu locītavā, arī elkoņa locītavā visbiežāk notiek izmežģījumi bez lūzuma.

Visbiežāk notiek izmežģījums pleca locītavā (60% no visiem izmežģījumiem). Tam par iemeslu ir pleca locītavas anatomiskās uzbūves īpatnības: galviņas locītavas virsma ir lielāka nekā locītavas dobums, locītavas kapsula ir samērā brīva. Izmežģījumu iemesls visbiežāk ir netieša trauma krītot uz rokas, kas izstiepta uz mugurpusi un atliekta pleca locītavā - notiek kapsulas priekšējās sienas plīsums jo tieši tur ir vismazāk nostiprinātā kapsulas vieta. Šādā situācijā ir nepieciešama tūlītēja locītavas ievilkšana (repozīcija), jo vēlāk tā var noritēt ar grūtībām.

Ieraduma izmežģījums rodas pie plašiem locītavas plīsumiem vai pārmērīgi agri uzsāktām aktīvām kustībām pēc locītavas traumatiska mežģījuma. Šī izmežģījuma rašanos sekmē iedzimtas locītavas kapsulas anomālijas. Ieraduma mežģījums var rasties pēc rokas kustības pat bez mazākās fiziskās slodzes, piemēram, noņemot cepuri. Ieraduma mežģījumi var atkārtoties daudz reižu.

Vaļēji locītavu bojājumi.

Izšķir penterējošos (caururbjošs) un nepenterējošos locītavu ievainojumus. Ja nepenterējošiem locītavu ievainojumiem izmanto klasiskas brūces apkopšanas metodes, tad penterējošiem ievainojumiem ir nepieciešama īpaša apkope, jo locītavā rodas hemartroze (asinsizplūdums), kuras rezultātā rodas izmaiņas locītavas elementu novietojumā, palielinās locītavas apjoms un kustības locītavā kļūst ierobežotas. Kā komplikācijas var minēt asinsvadu un nervu bojājumus, kā arī sekundāras infekcijas pievienošanos, kas sarežģī ārstēšanas procesu.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk