HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts
Ankilozējošais spondilīts
Podagras artrīts
Operācijas
Locītavu traumas
Sāpes
Padomi pacientiem
Jautājumi un atbildes

Biežākās locītavu operācijas

Visbiežāk veiktās ķirurģiskās locītavu operācijas ir artroskopija un endoprotezēšana.

Artroskopija.jpgLocītavu ķirurģijā artroskopija ir visbiežāk veiktā operācija. Tā ir mazinvazīva ķirurģiska procedūra, ko veic ķirurgs traumatologs-ortopēds, izmantojot optiskus un ķirurģiskus instrumentus, lai aplūkotu locītavu no iekšpuses. Izmantojot šo metodi samazinās pēcoperāciju komplikāciju risks un pacienta atveseļošanās periods, mazāk veidojas rētaudi, jo nav plašu griezienu operācijas vietā. Operācijā izmanto artroskopu, kas ir neliela, ar monitoru savienota kamera. Artroskopu locītavā ievada caur nelieliem iegriezumiem, jeb portāliem. Procedūra ļauj novērtēt locītavas struktūru uzbūvi un veselumu. Tehniski artroskopiju var veikt jebkurai locītavai. Visbiežāk artroskopijas operācijas pielieto plaukstas, elkoņa, plecu, gūžas, ceļa, pēdas locītavas problēmu diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Artroskopiju izmanto:

  • Diagnostikā: lai noteiktu locītavu sāpju, stīvuma, kustību ierobežojuma cēloni; konstatētu bojājumus, kā arī iekaisuma pakāpi, svešķermeņus, šķidrumu locītavā u.c.;

  • Ārstniecībā: lai novērstu dažādus bojājumus, piemēram, menisku problēmas, sinovītu, ceļa kauliņa dislokāciju, skrimšļa bojājumus, saišu plīsumus, svešķermeņu izņemšanu, lūzumu fiksēšanu, utt..

Slimniekam pirms operācijas noteikti tiek veikta atsāpināšana, jeb anestēzija. Par anestēzijas veidu izlemj ārsts anesteziologs, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli. Operācijas ilgums ir atkarīgs no problēmas apjoma un sarežģītības. Operācija tiek izdarīta ar speciāliem smalkiem instrumentiem, tā ir maz traumatiska un ļoti precīza, tāpēc pacienti šo operāciju pacieš viegli, un nākamā dienā pēc artroskopijas var doties mājās.

Kā pēc jebkuras ķirurģiskas operācijas, arī pēc artroskopijas pacientam jārēķinās ar lokālu diskomfortu un sāpēm. Lai mazinātu sāpes pēcoperācijas periodā, kā arī atkarībā no operācijas smaguma un pacienta vispārējās pašsajūtas ārsts nozīmē pretsāpju medikamentus.

Operācijas rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no diagnosticētā bojājuma veida un no tā, cik savlaicīgi uzsākta ārstēšana, tā piemēram, saišu atjaunošanai nepieciešama sarežģītāka operācija ar ilgstošāku pēcoperācijas ārstēšanu.

endoprotezesana.jpgEndoprotezēšanas laikā bojātā gūžas, ceļa vai pleca locītava tiek aizstāta ar mākslīgu locītavu. Osteoartroze, reimatoīdais artrīts un iedzimtas locītavas patoloģijas ir galvenās slimības, kuru gadījumā pacientiem ir jāveic locītavu endoprotezēšana. Šīm slimībām progresējot, pacientiem parādās pastāvīgas sāpes, kustību traucējumi, nereti cilvēks ir spiests izmantot ratiņkrēslu vai pat palikt uz gultas. Pati no sevis slimība nepāriet un sāpes tikai palielinās. Visbiežāk endoprotezēšana tiek veikta vecāka gada gājuma cilvēkiem, tomēr nereti tā nepieciešama arī agrāk.

Endoprotezēšanas veidi:

  • Daļēja locītavas endoprotezēšana - daļu bojātās locītavas virsmas aizstāj ar mākslīgo virsmu;

  • Pilnīga locītavas endoprotezēšana - locītavu veidojošo kaulu bojātās virsmas un bojātie skrimšļi tiek nomainīti ar mākslīgo locītavu.

Pacientam pirms operācijas tiek veikta anestēzija. No pacienta veselības stāvokļa atkarīgs, kura no metodēm tiks pielietota. Operācija ilgst apmēram 2-3 stundas. Pēc tam pacientam jāpavada gultā no 12 līdz 36 stundām. Gandrīz uzreiz pēc operācijas pacientam jāuzsāk kustināt kājas un pēdas, lai sekmētu asinsriti un mazinātu trombu veidošanos, līdz ar to mazinātu pēcoperācijas komplikāciju risku.

Pēc operācijas slimnīcā pastāv dažādas iespējas mazināt sāpes un nodrošināt pacientiem komfortablu jušanos, pielietojot atsāpināšanas injekcijas, intravenozi ievadāmās pretsāpju zāles, pretsāpju medikamentu injekcijas muskulī un pretiekaisuma medikamentus. Atgriežoties mājās no slimnīcas, ārstējošais ārsts pacientam būs nozīmējis nepieciešamo atsāpināšanas terapiju: pretsāpju, pretiekaisuma medikamenti, aukstuma aplikācijas u.c.

Locītavas endoprotezēšanas operācija ir tikai daļa no kopējā ārstēšanās procesa. Ne mazāk svarīga ir rehabilitācija, kas ilgst ilgst no pusgada līdz gadam. Šajā laikā pacientam cieši jāsadarbojas ar fizioterapeitu, kurš, konsultējoties ar ortopēdu, izstrādā katram pacientam individuālus vingrojumus un iemāca pareizu to izpildi. Un galvenais, pacientam pašam ir cītīgi jāstrādā un jāpilda šie vingrojumi saskaņā ar izstrādāto programmu.

runa_ar_arstu.jpgSasituma, saišu sastiepuma vai muskuļu / cīpslu bojājuma gadījumā noderīgi ir lokāli lietojamie līdzekļi, kuru darbības mērķis ir tūskas un asinsizplūduma mazināšana. Tūsku mazinošās ziedes satur heparīnu, kas veicina hematomu uzsūkšanos.

Slēgtām traumām sāpju mazināšanai var izmantot aukstuma aplikācijas. Vispieejamākais ir "sauss" aukstums - aukstuma pūšļi, pakas un arī ledus, bet jāatceras, ka ledus pirms likšanas uz ādas ir jāievieto plastmasas maisiņā un jāietin dvielī, pretējā gadījumā ir risks iegūt apsaldējumu. Var izmantot arī speciālus aukstuma aerosolus taču, tos lietojot, jāatceras ievērot distanci no ādas, lai neradītu ādas bojājumus. Vēl ir pieejama želeja ar aukstuma efektu, kuru uzklāj bojājuma vietai, bet šo želeju nedrīkst lietot brūču gadījumā.

Traumu gadījumā sāpes atvieglo ar pretsāpju līdzekļiem – visbiežāk tiek lietoti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi (NPL), kas efektīvi mazina gan sāpes, gan iekaisumu. Tie atšķiras gan pēc darbības mehānisma, gan iedarbības ilguma. Aptiekā bez receptes nopērkamie NPL parasti iedarbojas salīdzinoši ātri, bet to pretsāpju efekts beidzas jau pēc dažām stundām. Jaunākās paaudzes selektīvais NPL iedarbojas ātri, un pasargā no sāpēm diennakts garumā.

Var kombinēt gan ārīgi lietojamos, gan iekšķīgi lietojamos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tā panākot efektīvāku pretsāpju iedarbību. Jāatceras, ka ārstēšanu nozīmē ārsts, kurš būs izvērtējis traumas smagumu un nozīmējis papildus izmeklējumus un ārstēšanu.

Pirms medikamentu lietošanas konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu!

endoprotezesana_latvija.jpgKārtība, kādā tiek veiktas endoprotezēšanas operācijas Latvijā.

Pacientam vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta, kurš sniegs nepieciešamo informāciju par endoprotezēšanas operācijām un par ārstniecības iestādēm, kuras veic šādas operācijas. Izvērtējot pacienta veselības stāvokli, ģimenes ārsts izraksta nosūtījumu pie traumatologa – ortopēda, kurš pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt endoprotezēšanas operāciju.

Endoprotezēšanas operāciju apmaksu par valsts līdzekļiem nosaka MK noteikumi Nr. 1046. Lai saņemtu valsts 100% apmaksātu operāciju, nepieciešams stāvēt vairākus gadus garā gaidīšanas rindā. Ja pacients vēlas operāciju veikt ātrāk, tad ir iespējams veikt 50% līdzmaksājumu par operāciju. Tad gaidīšanas rinda ir mērāma mēnešos.

Smagākos gadījumos pacients var tikt nosūtīts uz ārstniecības iestādes ārstu konsīliju. Ja konsīlijs lemj, par operācijas nepieciešamību steidzamības vai neatliekamajā kārtā, endoprotezēšanas operāciju par valsts līdzekļiem veic vairāku mēnešu līdz gada laikā. Pacientu reģistrē ārstniecības iestādes rindā un vēlāk jau konkrētā ārstniecības iestāde sniedz informāciju par rindas gaitu un nosūta uzaicinājumu uz operāciju.

Ja pacients nevēlas gaidīt operāciju par valsts līdzekļiem, tad pastāv iespēja veikt endoprotezēšanu ātrāk par saviem līdzekļiem.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk