HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Zobu sāpes
Zoba anatomija
Riska faktori
Ārstēšana
Zoba izraušana
Profilakse

Zoba izraušana

zokla_operacija.jpgIr labi, ja zoba ārstēšanai pietiek ar plombu, taču laikam nevienam neizdosies izvairīties no zoba raušanas jeb, medicīniskiem terminiem runājot, zoba ekstrakcijas. Zobu raušana vienmēr ir šķitis kaut kas ļoti sāpīgs, taču mūsdienās stomatologu kabineti ir aprīkoti ar instrumentiem, kas šo procedūru padara mazāk nepatīkamu un nesāpīgu. Zoba izraušanu parasti veic vietējā anestēzijā, jo ar to pietiek, lai šis process būtu paciešams. Vispārējo anestēziju lieto tikai tajos gadījumos, kad ārsts uzskata to par nepieciešamu.

Ir pacienti, kuri sāpošo zobu labprātāk vēlas izraut nekā ārstēt. Tomēr tas ne vienmēr ir ieteicams, jo dažkārt, lai nerastos žokļa locītavas un kaula deformācija, radušies tukšumi ir jāaizpilda ar protēzi.

Kādos gadījumos zoba izraušana ir neizbēgama

Gudrības zobu jeb astoto zobu raušana ir īpaša procedūra. Tā ir sarežģītāka, jo gudrības zobs atrodas zobu rindas pašās beigās un tam ir spēcīga sakne.

Augšžokļa astoto zobu izņemšana ir mazāk traumatiska nekā apakšžokļa, jo augšējā žokļa kauls ir plānāks, tādēļ zoba atdalīšana noris vieglāk. Turklāt augšējie gudrības zobi ir mazāki nekā apakšējie. Apakšžokļa kauls savukārt ir biezāks, turklāt tam ļoti tuvu atrodas mēles audi un nervi.

Sarežģītākos gadījumos, lai izņemtu zobu, tiek pārgriezta un pietiekami plaši atvērta smagana, lai zobs būtu redzams pilnībā. Ar speciālu urbi zobu atbrīvo no kaula. Pēc tam brūci aizšuj.

Pēc zoba izraušanas dažas dienas varētu būt neliels pietūkums un nepieciešamība lietot pretsāpju līdzekļus. Dažos gadījumos ārsts izraksta arī antibiotikas, tomēr parasti pietiek ar pretsāpju līdzekļiem, kam ir pretiekaisuma iedarbība. Antibiotikas drīkst lietot tikai ar ārsta norādījumu!

Pēc zoba izraušanas stomatologi rekomendē neēst aptuveni divas līdz trīs stundas, pēc tam nevajadzētu:

  • ēst izrautā zoba pusē;

  • lietot karstus ēdienus un dzērienus.

Aptuveni nedēļu pēc gudrības zoba izraušanas vēlams lietot šķidras, mīkstas konsistences pārtiku, lai ēdiena daļiņas (piemēram, riekstu) neiekļūtu brūcē.

Pēc zoba izraušanas zobi ir jātīra, jo pretējā gadījumā brūce var iekaist. Taču tie jātīra ļoti uzmanīgi, lai neskartu izrautā zoba vietu. Nevajadzētu arī spēcīgi skalot muti, jo tādā veidā var atraut izveidojušos asins recekli, kas nosedz zoba ligzdu kā aizbāznis un pasargā jutīgās kaula malas. Ja tomēr tā ir noticis, ir jādodas uz zobārstniecības kabinetu pēc palīdzības.

Lai brūce atkārtoti nesāktu asiņot, pēc zoba ekstrakcijas nav ieteicams iet pirtī vai sildīt izrautā zoba vietu. Pēc divām trim dienām izrautā zoba vietu var apziest ar propolisu eļļā vai smiltsērkšķu eļļu, vai kādu citu brūces dzīšanu veicinošu dabas produktu.

Ja pēc zoba izraušanas turpinās asiņošana, ir sāpes vai ir radušies citi sarežģījumi, vislabāk ir doties pie ārsta, nevis censties to novērst saviem spēkiem.

Pirms zoba raušanas ārsts ir jāinformē par savu veselības stāvokli, slimībām un medikamentiem, kuri tiek lietoti. Pacientiem ar asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, kā arī pēc infarkta obligāti ir jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, jo, iespējams, papildus būs jālieto kāds medikaments vai jāmaina tā deva, kā arī jānodod asins analīzes. Šiem un arī hemofilijas (asinsreces traucējumi) pacientiem zoba izraušana jāveic klīnikā vai stacionārā, lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt neatliekamo palīdzību.

Zobu izraušana nav ieteicama:

  • menstruāciju laikā (ir samazināta asins recēšanas spēja);

  • periodā, kad lietojat ārstnieciskos preparātus, kuri samazina asins sarecēšanu (piemēram, aspirīns mazās devās sirds slimību profilaksei);

  • grūtniecības pirmajos un pēdējos mēnešos.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk