HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Zobu sāpes
Zoba anatomija
Riska faktori
Ārstēšana
Zoba izraušana
Profilakse

Žokļa operācija

Ir gadījumi, kad ar zobu labošanu vien nepietiek, jo infekcija ir izplatījusies žokļu kaulaudos, izraisot iekaisumu. Tad, iespējams, neiztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās. Infekcija nokļūst kaulā vai nu tieši no zobiem ar nedzīvu pulpu (kas ir zoba mīkstie audi), vai ar asins plūsmu no citām organisma vietām, kā arī no patoloģiskām smaganu kabatām (liela sprauga starp zoba sakni un smaganu). Žokļa iekaisums var izsaukt sāpes, kas ir jūtamas vienas vai abu ausu priekšpusē, kā arī citos sejas un žokļa rajonos.

Žokļu ķirurģija ārstē ne tikai žokļu kaulu iekaisumus. Sadarbībā ar zobārstu, ortodontu, sejas un žokļu ķirurgu ir iespējams veikt ortognātiskās ķirurģijas jeb žokļu koriģējošas operācijas. Tās var būt nepieciešamas pacientiem, kuri dzīves laikā saskaras ar kādu no turpmāk tekstā minētajiem simptomiem.

Visbiežāk ortognātiskās ķirurģijas operācijas tiek veiktas pacientiem, kam ir iedzimtas vai iegūtas sejas un žokļu kaulu neproporcionalitātes, kas traucē gan funkcionāli runāt, nokost un košļāt barību, gan estētiski izmaina sejas profilu. Visizplatītākās žokļu disproporcionalitātes ir uz priekšu izvirzīts augšžoklis vai apakšžoklis un vaļējs sakodiens (zobi, tos sakožot, nesaskaras, starp tiem paliek sprauga). Ķirurģiska iejaukšanās var būt nepieciešama arī tad, ja pacientam ir miega traucējumi jeb miega apnoja ar tai raksturīgo krākšanu vai elpošanas problēmām naktī. Pēc palīdzības pie speciālista ir jāgriežas arī tajos gadījumos, ja zobiem ir radies pārāk liels nodilums dēļ zobu griešanas naktī. Par nepieciešamību ķirurģiski iejaukties var liecināt, piemēram, traucējošs mutes sausums siekalu dziedzeru akmeņu gadījumā, hroniskas sāpes deniņu locītavā, tās krakšķēšana, kustinot muti, kā arī grūtības atvērt muti un, protams, dažādas traumas vai citas situācijas, kas izraisa zobu un žokļa defektus vai sāpes.

Operācija parasti notiek vispārējā narkozē. Pirms plānveida žokļu operācijas visbiežāk ir ilgstošs sagatavošanas posms, kura plānu izstrādā ārsts. Turklāt pirms tam ir nepieciešami vairāki izmeklējumi, piemēram, jāveic dažādi sejas un žokļu rentgenuzņēmumi, jāuzņem fotogrāfijas, jāizgatavo žokļu un zobu modeļi, kā arī jānodod analīzes vispārējai organisma veselības stāvokļa novērtēšanai.

Operācijas ilgums ir atkarīgs no tā, vai operācija tiek veikta vienam vai abiem žokļiem. Operācija vienam žoklim varētu ilgt no 1,5 līdz 3 stundām, diviem žokļiem – 4–6 stundas. Pēc šīs operācijas, tāpat kā pēc jebkuras citas operācijas, vienmēr ir pietūkums, šajā gadījumā tas būs pietūkums sejas žokļu rajonā. Katram pacientam tūskas apjoms var būt atšķirīgs, un to nosaka arī izmantotā operācijas metode. Parasti lielākā daļa pietūkuma pazūd pēc pirmajām divām trim nedēļām, taču neliels pietūkums un audu sabiezējumi operācijas vietā var saglabāties arī vairākas nedēļas.

Pēc operācijas parasti ir sāpes, taču visbiežāk tās rada nelielu diskomfortu. Sāpju novēršanai sākotnējā periodā ir nepieciešams lietot pretsāpju medikamentus ar pretiekaisuma efektu (NPL).

Pēc operācijas pat vairāku mēnešu garumā daudzi pacienti mēdz sūdzēties par tirpšanas sajūtu mutes apvidū un kāda sejas žokļu rajona nejutīgumu. Tā var notikt, un tas nav nekas ārkārtējs. Var paiet pat vairāki mēneši, līdz šīs izjūtas pazūd, tomēr jāpatur prātā, ka apakšlūpa un zods daļēji nejutīgi var palikt arī ilgāk. Reti, tomēr pastāv risks, ka šīs sajūtas var palikt uz visu atlikušo dzīvi.

Pēcoperācijas ortodontiskā ārstēšana ilgst aptuveni 6–8 mēnešus. Laikā, kad dzīst operācijas rētas, ļoti būtiski ir ievērot stingru mutes dobuma higiēnu, tas ir, zobus tīrīt pēc katras ēdienreizes, izmantot īpašus mutes skalošanas līdzekļus, lai operācijas vietā neiekļūtu infekcija. Pēcoperācijas periodā pacientiem ir ieteicams ēst šķidru ēdienu, lai pārāk nenoslogotu žokļus. Arī pēc operācijas ārsti turpina novērtēt un novērot izmaiņas. Ir jāveic pārbaudes un jānovērtē izmaiņas pēc pirmā, trešā un sestā mēneša, pēc tam gadu pēc operācijas. Ir gadījumi, kad ar vienu operāciju netiek sasniegts vēlamais rezultāts, tādēļ ir nepieciešama atkārtota ķirurģiska iejaukšanās.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk