HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Zobu sāpes
Zoba anatomija
Riska faktori
Ārstēšana
Zoba izraušana
Profilakse

Zobu sāpes

zoba_anatomija.jpgDažreiz var šķist, ka rūpes par zobiem nav tik svarīgas. Ir daudzas citas nopietnākas slimības, kad izraisa nepatīkamas sekas un komplikācijas. Galvenais, lai nesāp! Tomēr tā nevajadzētu domāt – nelaboti zobi, daudz zobu ar bojā gājušu pulpu un patoloģiskas smaganu kabatas rada labvēlīgu vidi infekcijas attīstībai, kas var veicināt visa žokļa kaula iekaisumu.

Zoba iekaisums nozīmē, ka ir iekaisusi zoba pulpa jeb zoba mīkstie audi, kur atrodas asinsvadi, nervu gali un limfvadi. Iekaisuma simptomi ir gan sāpes zobos, gan smaganās, tāpat arī zobu un smaganu jutīgums, dažkārt var būt paaugstināta temperatūra un vēl citi simptomi.

Zobu sāpju iemesli:

kariess.pngVisizplatītākā zobu slimība ir zobu kariess jeb zoba cieto audu bojājumi, ko mēdz saukt par caurumu zobā. Kariesa izraisītājs ir baktērijas, kas atrodas zoba aplikumā un bojā zoba cietos audus. Barojoties no mūsu uztura ogļhidrātiem, galvenokārt cukura, tās izdala skābes, kas ar laiku lēnām, bet neatlaidīgi šķīdina zoba audus, radot caurumus. Caurumi visbiežāk veidojas zoba virsmās, ar ko košļājam barību, pie smaganas vai uz zoba virsmas, kas saskaras ar blakus zobu. Sākumā bojājumu ir grūti saskatīt ar neapbruņotu aci, arī sāpju nav. Tikai vēlāk, kad caurums jau ir diezgan liels, sāpes ir jūtamas, lietojot aukstu vai siltu, skābu vai saldu ēdienu un dzērienus, kā arī pieskaroties zobam ar zobu birstīti. Ja pacients savlaicīgi nedodas pie ārsta, zoba bojājums kļūst arvien lielāks, baktērijas nokļūst arvien dziļāk zobā, bojājot zoba mīkstos audus tā iekšpusē (pulpu) un radot zoba nerva iekaisumu (pulpītu).

 

 

Daudziem cilvēkiem dzīves kvalitāti būtiski ietekmē jutīgi zobi, kas gan ir veseli, tomēr var kļūt par zobu iekaisuma cēloni. Sāpes un diskomforta sajūta cilvēkiem ar jutīgiem zobiem liedz izbaudīt karstu vai aukstu ēdienu vai dzērienu. Bieži zobu jutīgumu izraisa arī saldi vai skābi ēdieni.

Zobu jutīgums parasti sākas kā īslaicīga diskomforta sajūta vai sāpes pēc auksta vai karsta ēdiena vai šķidruma lietošanas un arī auksta gaisa ieelpošanas. Visbiežāk problēmas rodas, kad sāk atkāpties smaganas, kas nosedz zobu saknes līdzīgi aizsargājošam pārklājam. Smaganām atkāpjoties, atsedzas zem tām esošās zobu saknes. Stomatologi norāda, ka smaganu atkāpšanos galvenokārt izraisa nepietiekama mutes dobuma higiēnas ievērošana, bet pie vainas var būt arī nepareiza zobu tīrīšana. Beržot ar pārlieku lielu spēku, tīrot ar horizontālām kustībām (jāizmanto vertikālas, slaukošas kustības virzienā no smaganas uz zobu) un izmantojot zobu birsti ar cietiem sariņiem, smaganas tiek mehāniski traumētas. Savukārt nepietiekama mutes dobuma higiēnas ievērošana – zobi netiek tīrīti pietiekami bieži vai tiek tīrīti nepareizi un pavirši, netiek diegotas zobu starpas – izraisa aplikuma veidošanos ap zobiem un uz smaganām. Šis aplikums, kurā ir baktērijas, rada smaganu iekaisumu, un tā rezultātā atkāpjas ne tikai smaganas, bet arī kauls, kurā atrodas zobs.

Jutīga var būt arī pati zoba pulpa, kas šajā gadījumā nav iekaisusi. Tad visdrīzāk jutīgs būs tikai viens zobs, nevis vairāki zobi. Piemēram, ja zobam nesen ir labots dziļš caurums, ja cilvēkam raksturīga zobu griešana vai spēcīga košana, zoba jutīgums rodas pārlieku lielā spiediena rezultātā.

Pulpā atrodas asinsvadi, limfvadi un nervu gali, kas uz iekaisumu reaģē ar sāpēm. Ja zoba mīkstie audi ir inficēti (tajos ir iekļuvušas baktērijas), tad šis process ir neatgriezenisks, un zoba pulpa ir pakļauta bojāejai. 90 % gadījumu pulpītiem ir hronisks raksturs, kas nozīmē, ka zobs ar nerva bojājumu var arī nesāpēt. Savukārt akūtiem zoba nerva iekaisumiem ir raksturīgas lēkmjveida, pulsējošas sāpes, kas sevišķi pastiprinās vakaros un naktīs. Tas norāda, ka būs nepieciešama zoba pulpas izņemšana. Zobs, kuram ir izņemta pulpa, var kļūt tumšāks un trauslāks, var ātrāk nolūzt. Ja zobs ir kļuvis sāpīgs uzkožot vai uzspiežot uz tā ar pirkstu, ja ir sajūta it kā zobs būtu “izvilcies”, tas norāda, ka iekaisums no zoba jau ir izplatījies ap saknes galu esošajā kaulā.

Otrs visbiežāk izplatītais zobu sāpju iemesls ir smaganu un zoba apkārtējo audu iekaisums (periodontīts). Smaganu slimības izraisa aplikumā esošo baktēriju izdalītās kaitīgās vielas –toksīni. Bet aplikums, kas sastāv no ēdiena, siekalām un baktērijām gar smaganu līniju, uzkrājas laika gaitā, nepietiekami vai nepareizi kopjot zobus.

Agrīns smaganu slimības simptoms ir nesāpīga smaganu asiņošana. Jau nopietnāks slimības simptoms ir spēcīgas sāpes, ko izraisa zoba apkārtējo audu, tai skaitā kaula, bojājums. Šī iemesla dēļ smaganās parādās tā dēvētās kabatas starp smaganu un zoba sakni. Smaganu kabatās esošās baktērijas izraisa iekaisumu, tūsku, sāpes un turpmāku kaula bojājumu, tajās var iestrēgt ēdiens, kas rada papildu diskomfortu un sāpes.

Bieži graužot ledenes, atverot iepakojumus ar zobiem, cenšoties pārkost riekstus, košļājot zīmuļus vai vienkārši graužot nagus, mēs zobus pakļaujam briesmām – zobs var ieplaisāt vai nolūzt neliels tā gabaliņš. Iepriekš minētās darbības veicina arī emaljas dilšanu. Situācijās, kad aizlūst zobi, rodas sāpes, kas nav saistītas ar zobu caurumiem vai smaganu slimībām. Ieplaisājis zobs sāp uzkožot un kļūst jutīgs, bet plaisā vairojas baktērijas, līdz ar to var veidoties caurums zobā un pēc tam zoba iekaisums. Tādēļ arī plaisas un nelieli atlūzuši zoba gabaliņi ir jāatrāda zobārstam un, ja nepieciešams, jāveic ārstēšana.

Nelaboti zobi, daudz zobu ar bojā gājušu pulpu un patoloģiskas smaganu kabatas rada labvēlīgu vidi infekcijas attīstībai, kas var veicināt visa žokļa kaula iekaisumu. To sauc par odontogēnu jeb zobu izraisītu žokļa iekaisumu, ko raksturo stipras sāpes un pietūkums slimajā žokļa pusē, palielināti un sāpīgi zemžokļa limfmezgli, lūpas notirpums, paaugstināta temperatūra un drebuļi. Slimais zobs stipri sāp un ir kustīgs; kustas arī blakuszobi. Gar zobu kakliņiem izdalās strutas.

Mēdz būt arī traumatisks žokļa kaula iekaisums, kas nav saistīts ar zobu veselību, bet ir komplikācija pēc žokļu lūzumiem. To visbiežāk izraisa kāds zobs, kas ticis bojāts žokļa lūzuma rezultātā vai arī neapmierinoša mutes dobuma higiēna traumas dzīšanas laikā.

Iemesls žokļa kaula iekaisumam var būt arī infekcija kādā citā organisma vietā, no kurienes baktērija pa asinīm nokļūst žokļa kaulā.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk