HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Kas ir diabēts
Diabēta tipi
Prediabēts jeb brīdinošie simptomi
Diagnostika
Komplikācijas
Diabēta kontrole
Diabēta ārstēšana
Ēdienu receptes
Jautājumi un atbildes
Pacientu materiāli
Terminu vārdnīca
Nosaki savu diabēta risku

Aprēķini ķermeņa masas indeksu

Dzimums:

Tavs svars:

Tavs garums cm. (piemēram 184)

Uzzini vairāk par ĶMI

Insulīns

Insulīns (lat. insule saliņa) ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā. Insulīns tā nosaukts tādēļ, ka šo hormonu izstrādā aizkuņģa dziedzera beta šūnas, kas atrodas t.s. Langerhansa saliņās – struktūrās, kas aizkuņģa dziedzerī veic endokrīnās funkcijas.

Insulīns veicina glikozes līmeņa samazināšanos asinīs. Vienlaikus insulīns veicina arī tauku, olbaltumvielu un glikogēna (cietes) veidošanos, aktivizē vairākus glikozes fermentus un palīdz glikozei iekļūt šūnās, nodrošinot šūnu membrānu caurlaidību.

Veselam cilvēkam aizkuņģa dziedzeris katru dienu ražo aptuveni 0,5 vienības insulīna uz kilogramu ķermeņa masas. Tātad 35 vienības dienā pieaugušam cilvēkam, kura ķermeņa masa ir 70 kg. Normāli dienas laikā aizkuņģa dziedzeris nepārtraukti izdala nelielu daudzumu insulīna. Pēc ēšanas izdalās vairāk insulīna, lai organisms pilnībā varētu izmantot ar uzturu uzņemto glikozi.


1. tipa cukura diabēta pacienti tiek ārstēti ar insulīnu. Tas viņiem ir vitāli nepieciešams tāpēc, ka aizkuņģa dziedzeris ražo kritiski maz insulīna, kas vēlāk pilnībā iztrūkst. Savukārt insulīnterapiju 2. tipa cukura diabēta pacientiem uzsāk, ja, pielietojot diētu un dažādas glikozes līmeni pazeminošu tablešu kombinācijas, netiek panākts vēlamais rezultāts.

Pacientiem, kuriem diagnosticēts 1. tipa cukura diabēts, insulīns nepieciešams katru dienu. Kad tas injicēts, tas nokļūst asinīs, tādējādi izplatoties pa visu ķermeni un nodrošinot glikozes iekļūšanu organisma šūnās.

Insulīnterapijas mērķis ir ievadāmā insulīna daudzumu un režīmu pēc iespējas tuvināt vesela cilvēka aizkuņģa dziedzera darbībai. Tas nozīmē, ka cukura diabēta pacientam vienu vai divas reizes dienā jāsaņem insulīna preparāts, kas nodrošina organisma prasību pēc insulīna periodā starp ēdienreizēm. Bez tam pirms katras ēdienreizes (brokastīm, pusdienām, vakariņām) cukura diabēta pacientam jāsaņem īsas darbības insulīna injekcija, ar kuras palīdzību organismā tiek nodrošināta apēsto ogļhidrātu izmantošana.

Vēl pavisam nesen cilvēki ar cukura diabētu lietoja liellopu un cūku insulīnus. Tagad vairākums lieto cilvēku insulīnu, t. i., insulīnu, kura ķīmiskā struktūra ir identiska insulīnam, ko izdala cilvēka aizkuņģa dziedzeris. Cilvēka insulīnu iegūst ar gēnu

inženierijas palīdzību vai ar pussintētisko metodi. Gēnu inženierijā gēnu, kas nosaka cilvēka insulīna ražošanu, implantē rauga sēnītē vai kādā baktērijā. Tādējādi rauga sēnīte vai baktērija nevis ražo savu produktu, bet insulīnu.

Insulīnu nozīmē darbības vienībās, saīsināti DV (U – starptautiskās darbības vienība).

Insulīns var ietekmēt šūnu, vienīgi saistoties ar šūnas virsmas receptoriem. Šī iemesla dēļ insulīns spēj darboties tikai tad, ja nokļūst asins plūsmā neatkarīgi no ievadīšanas veida. Injekcija mūsdienās ir vienīgā praktiskā metode insulīna saņemšanai.

Ievadīšanai intravenozi izmanto tikai īsas darbības insulīnu, un tas nokļūst tieši asinīs. Šī ir izvēles iespēja diabēta ketoacidozes ārstēšanā. Intravenozi insulīnu iespējams ievadīt tikai slimnīcā – pilienu veidā vai ar speciālām šļircēm.

Insulīna veidi

Cilvēka insulīns

Insulīns cilvēka organismā var iedarboties gan īslaicīgi, gan vidēji ilgi.

  • Īslaicīgas iedarbības insulīns iedarbojas 30 minūtes pēc tā injicēšanas un darbojas aptuveni 4-6 stundas. Šāda veida insulīns visbiežāk tiek uzņemts pirms ēdienreizēm un ir nepieciešama papildu ēdienreize 2 stundas pēc tā injicēšanas.

  • Vidēji ilgas iedarbības insulīna darbība ir pakāpeniska, lēna un ilgstoša. Šis insulīna veids tiek izmantots kā pamata insulīns. Rezultāta panākšanai pirms ikkatras maltītes vidējās iedarbības insulīns ir jāsaskalo – lai tas ir duļķains un balts.

Cilvēka insulīna analogi

Mūsdienās pieejami cilvēka insulīna analogi jeb īpaši medikamenti, kas radīti, pārveidojot cilvēka insulīna olbaltumvielas.

Šiem insulīniem ir uzlabota uzsūkšanās, mazinās hipoglikēmiju risks un ir iespējams izveidot elastīgāku ārstēšanās režīmu.

Ātras iedarbības insulīna analogi

Insulīna analogi, kas ir ātras iedarbības, organismā uzsūcas ātri, taču to darbība ir īslaicīga. Tieši šī iemesla dēļ tie parasti tiek nozīmēti lietošanai pirms ēdienreizēm.

Kombinētie insulīna analogi

Kombinētos jeb divfāzu insulīna analogus veido divu dažādu veidu insulīni – ātrās un ilgstošās iedarbības. Tas noved pie tā, ka ar vienas injekcijas palīdzību tiek nodrošināta gan vajadzīgā insulīna deva maltītes laikā, gan nepieciešamā insulīna deva laikā starp ēšanu un naktīs.

Kombinētos insulīna analogus nedrīkst kratīt un to injekcija jāveic pirms ēdienreizēm.

Insulīna analogi ar ilgstošu iedarbību

Ilgstošas iedarbības insulīna analogus visbiežāk injicē vienu reizi dienā. To ilgstošā un vienmērīgā iedarbība uzlabo cukura daudzumu asinīs (glikēmiju), palīdz mazināt ķermeņa svara pieaugumu un samazina pazemināta cukura līmeņa risku (hipoglikēmiju). Ilgstošas iedarbības insulīna analogus izmanto arī kā bazālo jeb pamata insulīnu.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk