HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Kas ir diabēts
Diabēta tipi
Prediabēts jeb brīdinošie simptomi
Diagnostika
Komplikācijas
Diabēta kontrole
Diabēta ārstēšana
Ēdienu receptes
Jautājumi un atbildes
Pacientu materiāli
Terminu vārdnīca
Nosaki savu diabēta risku

Aprēķini ķermeņa masas indeksu

Dzimums:

Tavs svars:

Tavs garums cm. (piemēram 184)

Uzzini vairāk par ĶMI

Fiziskās aktivitātes

fiziskas_aktivitates.jpgFiziskā aktivitāte uzlabo pašsajūtu, garastāvokli, palēnina novecošanu. Arī cukura diabēta pacientiem fiziskā slodze ir ļoti nozīmīga. Ja cilvēkam ir liekais svars vai aptaukošanās, tad tieši regulāra fiziskā slodze palīdzēs to samazināt.

Fiziskā slodze palīdz uzlabot cukura līmeni asinīs, HbA1c (glikozētā hemoglobīna) rādītāju, līdz ar to mazinās diabēta komplikāciju risks. Regulāra fiziskā slodze nostiprina sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmu, pazemina zema blīvuma lipoproteīnu (sliktā), paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu (labā) holesterīna līmeni, kā arī pazemina triglicerīdu daudzumu asinīs. Fiziskās aktivitātes laikā uzlabojas asinsrite un samazinās arteriālais spiediens, samazinās sirds slimību un insulta risks. Pierādīts, ka, samazinot palielināto ķermeņa svaru par 10 %, sirds un asinsvadu slimību risks samazinās par 20 %.

Fiziskās aktivitātes veicina cilvēka izturību, palīdz izvairīties no dažādām slimībām, nostiprināt muskulatūru, uzlabot pašsajūtu, kontrolēt ķermeņa svaru. Pētījumos pierādīts, ka 2. tipa cukura diabēta gadījumā pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes veicina ķermeņa svara samazināšanos, kā arī samazina nepieciešamo tablešu un insulīna devu.

Fiziskā aktivitāte ir jāveic regulāri – vismaz reizi divās vai trīs dienās, taču tā palielina arī hipoglikēmijas (pazemināts cukura līmenis asinīs – zem 4 mmol/l) risku. Dažkārt, ja fiziskā slodze nav plānota vai trūkst pašaprūpes iemaņu, cukura daudzums asinīs varētu pazemināties zem vēlamā. Tāpēc par fiziskās aktivitātes intensitāti ir jākonsultējas ar ārstu par vēlamo cukura līmeni asinīs un plānoto fizisko slodzi.

Katram cilvēkam ir jānosaka individuāli fiziskās slodzes mērķi, ko nosaka slimības gaita, ilgums, dažādi blakus rādītāji. Esot fiziskie aktīviem, nepieciešams pielāgot insulīna devas.

Ikdienā noderēs diabēta dienasgrāmata, kas ļauj saskatīt tendences un izvērtēt situāciju. Protams, ir situācijas, kad ir neplānotas fiziskas aktivitātes, piemēram, uz devīto stāvu jākāpj pa trepēm, kas nozīmē, ka organismam ir vajadzīgi papildus ogļhidrāti. Lai neplānota fiziska slodze nebūtu iemesls veselības stāvokļa sarežģījumiem, cukura diabēta pacientiem vienmēr līdzi būtu jābūt kaut kam saldam.

Fiziska slodze nav pieļaujama, ja cukura līmenis asinīs pirms slodzes ir lielāks par 14 mmol/l un ja urīnā ir ketonvielas. Fiziskas aktivitātes šādā stāvoklī izraisīs cukura līmeņa paaugstināšanos.

Uzsākot aktīvāku dzīvesveidu, jārēķinās, ka fiziskā slodze jāpalielina pakāpeniski. Gan slodze, gan fiziskās aktivitātes veids un intensitāte ir jautājumi, kas jāpārrunā ar savu ārstu. It īpaši ārsta konsultācija nepieciešama, ja fiziskās aktivitātes iepriekš nav bijusi regulāra dzīvesveida sastāvdaļa.

Vispiemērotākās aktivitātes cukura diabēta pacientiem ir peldēšana, pastaigas, riteņbraukšana un slēpošana. Var izvēlēties arī aerobiku, nūjošanu, skriešanu.

Tomēr, ja šķiet, ka fizisko aktivitāti ikdienā realizēt ir pārāk grūti, var mēģināt to palielināt, piemēram, iegādājoties suni, kas mudinās regulāri doties pastaigā. Vai arī – braucot ar sabiedrisko transportu, izkāpiet dažas pieturas pirms iecerētā galamērķa, izmantojiet kāpnes un izvairieties pārvietoties ar liftu vai slīdošām kāpnēm utt.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk