HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Kas ir diabēts
Diabēta tipi
Prediabēts jeb brīdinošie simptomi
Diagnostika
Komplikācijas
Diabēta kontrole
Diabēta ārstēšana
Ēdienu receptes
Jautājumi un atbildes
Pacientu materiāli
Terminu vārdnīca
Nosaki savu diabēta risku

Aprēķini ķermeņa masas indeksu

Dzimums:

Tavs svars:

Tavs garums cm. (piemēram 184)

Uzzini vairāk par ĶMI

Diabēta kontrole

diabeta_kontrole.jpgGalvenais cukura diabēta pacientu ārstēšanas un kontroles mērķis ir samazināt vai novērst vēlīno komplikāciju risku, tādēļ glikozes līmenim asinīs jābūt pēc iespējas
tuvākam normai.

Būtiski ir maksimāli samazināt glikozes līmeņa asinīs svārstības. Vēlamais glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā ir <6,1 mmol/l, bet 2 stundas pēc ēšanas – līdz 7,8 mmol/l. Ja glikozes līmenis asinīs pēc ēšanas saglabājas virs 7,8 mmol/l, tas būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku.

Vēl viens svarīgs kontroles rādītājs ir glikētā hemoglobīna (HbA1c) daudzums asinīs, kas rāda vidējo glikēmiju pēdējo 3 mēnešu laikā. Ja cukura diabēta kontrole ir laba, tas ir mazāks par 6,5 %.

Kopumā cukura diabēta pacientam ir svarīgi pašam iemācīties insulīna devu sabalansēt ar uzturu, ar ikdienas fizisko slodzi, kuras rezultātā cukura līmenis asinīs mazinās.

Tas nav vienkārši, jo ikdienā nepieciešama liela paškontrole un režīms, bet tas ir paveicams! Dzīvesveida principi cukura diabēta gadījumā – paškontrole (ikdienā ar glikometru pašam sev regulāri noteikt cukura līmeni asinīs), regulāras ēdienreizes, pareizas insulīna devas un ogļhidrātu daudzuma aprēķināšana.

Šī slimība rada sliktu pašsajūtu, kas saistīta ar paaugstinātu vai pazeminātu cukura līmeni asinīs, bailes no vēlīnām komplikācijām u.tml., tā ir liela psiholoģiska slodze, kuru pastiprina apziņa, ka cukura diabēts ir uz mūžu. Taču, ja diabēta pacients savu slimību uztver kā dzīvesveidu, nevis kā neizārstējamu kaiti, un iemācās regulēt cukura līmeni asinīs, dzīves kvalitāte nemazinās, un ar to ir iespējams veiksmīgi sadzīvot.

aplissmal.jpgUztura rekomendācijas cukura diabēta pacientiem būtiski neatšķiras no vispārīgiem veselīga uztura ieteikumiem, tomēr cukura diabēta gadījumā jāsaprot, ka, plānojot ēdienkarti un fizisko aktivitāti, iespējams dot lielu ieguldījumu diabēta sekmīgā ārstēšanā. Cukura līmeni asinīs būtiski ietekmē uzturs, tāpēc kaut aptuveni jākontrolē apēsto produktu sastāvs un apjoms gan vienā ēdienreizē, gan dienas laikā.

Uztura principu mērķis ir nodrošināt tāda enerģijas daudzuma uzņemšanu ar pārtiku, kas atbilst normāla ķermeņa svara tuvināšanai/uzturēšanai, kā arī nodrošināt organisma vajadzībām atbilstošu uzturvielu, vitamīnu, minerālvielu un balastvielu daudzumu.

Mūsu pārtika sastāv no trim galvenajām uzturvielām – ogļhidrātiem, olbaltumvielām un taukiem, kā arī minerālvielām, vitamīniem, ūdens.


Ir ieteicamas trīs regulāras pamatēdienreizes – brokastis, pusdienas un vakariņas ar sabalansētu un vienmērīgu uzturvielu sadalījumu. Ēdot neregulāri, lielā bada sajūta pirms ēdienreizes izraisa pārēšanos ar sekojošu pārmērīgu cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs pēc maltītes un pastiprinātu tauku rezervju veidošanos.

Dienā vajadzētu uzņemt aptuveni 1200–2500 kcal, bet jāņem vērā cilvēka vecums, auguma garums un ķermeņa svars, ikdienas fiziskās aktivitātes.

Enerģija

Katra uzturviela, ko apēdam, organismā noārdās, atbrīvojot noteiktu enerģijas daudzumu, ko mēra kilokalorijās (kcal). Kā enerģijas mērvienību nereti izmanto arī kilodžoulu (kJ).

- 1 kcal = 4,184 kJ;

- 1 kJ = 0,239 kcal.

Oksidējoties atsevišķām uzturvielām, organismā rodas šāds enerģijas daudzums:

- 1 g olbaltumvielu – 4,1 kcal (17 kJ);

- 1 g ogļhidrātu – 4,1 kcal (17 kJ);

- 1 g tauku – 9,3 kcal (39 kJ);

- 1 g alkohola – 7,1 kcal (30 kJ).

Pamatvielmaiņa

Pamatvielmaiņa ir enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai uzturētu organisma dzīvības funkcijas miera apstākļos, optimālā temperatūrā un tukšā dūšā. Pamatvielmaiņas enerģija ir apmēram 66–75 % no kopējā enerģijas daudzuma, ko cilvēks patērē diennaktī. Pamatvielmaiņu individuāli aprēķina pēc Herisa-Benedikta formulas.

- Pamatvielmaiņu sievietēm (kcal) aprēķina sekojoši:

655,1 + (9,56 x ķermeņa svars, kg) + (1,85 x garums, cm) – (4,68 x vecums, gados).

- Pamatvielmaiņu vīriešiem (kcal) aprēķina sekojoši:

66,47 + (13,75 x ķermeņasvars, kg) + (5,00 x garums, cm) – (6,76 x vecums,

gados).

Enerģija, kas netiek izmantota, pārvēršas tauku rezervēs. Tauku rezerves, ja to ir daudz, savukārt, pārtop liekajā svarā, kas nereti ir 2. tipa cukura diabēta cēlonis.

Ogļhidrāti

Ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots, kas vienlaikus pēc ikkatras maltītes paaugstina arī cukura līmeni asinīs. Daudz ogļhidrātu ir cukurā, saldumos, ogās un augļos, arī pienā, kefīrā, kartupeļos, kā arī graudaugos un pākšaugos. Ir dažādi ogļhidrātu produkti – tādi, pēc kuru apēšanas cukura līmenis ceļas strauji, un tādi, pēc kuru apēšanas cukura līmenis asinīs pieaug lēni un vienmērīgi.

Glikēmiskais indekss, jeb GI norāda uz to, cik strauji asinīs ceļas cukura līmenis pēc kāda konkrēta produkta apēšanas. Jo GI skaitlis lielāks, jo cukura līmeņa paaugstināšanās notiek straujāk. Šī rādītāja lielumu ietekmē gan citu uzturvielu esamība organismā, gan produkta pagatavošanas un ražošanas veids.

  • Produkti ar zemu GI (mazāk nekā 55) ir, piemēram, miežu izstrādājumi, pākšaugi, pilngraudu auzu pārslas, pākšaugu, āboli, greipfrūti, piens, rieksti.

  • Vidējs GI (56-69) ir pilngraudu maizei, brūnajiem rīsiem, banāniem, ananāsiem, vārītiem kartupeļiem.

  • Savukārt produkti ar augstu GI (virs 70) ir, piemēram, baltmaize, cukurs, medus.

Vienas maltītes ogļhidrātu daudzumu iespējams aprēķināt īpašās vienībās, ko pie mums dēvē par „maizes vienībām” (MV). 1 maizes vienība jeb 1 MV ir aptuveni 12g ogļhidrātu. Jāņem vērā, ka maizes vērtībās netiek rēķinātas olbaltumvielas un tauki.

Vienā ēdienreizē vajadzētu uzņemt 3-5 MV ogļhidrātu. Daudzums atkarīgs no cilvēka ķermeņa masas – fiziski aktīvajiem nepieciešams vairāk ogļhidrātu nekā tiem, kuriem ir liekais svars.

Olbaltumvielas

Olbaltumvielas var salīdzināt ar būvmateriāliem, kas vajadzīgi gan šūnām, gan fermentiem un hormoniem – tām būtu jābūt katrā ēdienreizē. Olbaltumvielas, uzņemtas normālā daudzumā, cukura līmenī asinīs ietekmē minimāli, vienlaikus tās veicina asiņu sarecēšanu un palīdz aizsargāties pret dažādām infekcijām.Galvenie olbaltumvielu avoti ir zivis, liesa gaļa, siers, olas, arī biezpiens. Tāpat tās ir pākšaugos un riekstos.

Tauki

Tauki ir uzturvielas, kas rūpējas par cilvēka siltumizolāciju, palīdz dažādiem vitamīniem uzsūkties organismā. Tie nepieciešami, lai veidotos šūnu sieniņas un tiktu nodrošinātas enerģijas rezerves. Tauku enerģētiskā vērtība ir vislielākā, tāpēc tos nav jāuzņem lielā daudzumā.

Tauki ir augu eļļās, tādos piena produktos kā krējumā, sviestā, margarīnā un majonēzē, arī speķī, desās, pastētēs, šokolādē, riekstos, sēklās u.c. It īpaši tiek ieteikts būt uzmanīgiem ar dažādu dzīvnieku tauku lietošanu uzturā, vēlams izvēlēties liesu gaļu un pazemināta tauku satura piena produktus. Vērtīgākie ir zivju un augu eļļu tauki, izņemot kokoseļļā un kakao eļļā atrodamie.

Cilvēkiem ar lieko svaru arī vērtīgos taukus ieteicams lietot ne vairāk kā 5 ēdamkarotes dienā. Jāatceras, ka tauki tiek uzņemti arī kopā ar produktiem, kas satur ogļhidrātus un olbaltumvielas.

Balastvielas

Balstvielas jeb šķiedrvielas kavē ogļhidrātu un tauku uzsūkšanos, tāpat tās uzlabo zarnu darbību un piesaista ūdeni. Liels daudzums šķiedrvielu ir klijās, dārzeņos (termiski neapstrādātos), ogās, augļos, pākšaugos. Balastvielas cukura līmeni asinīs neietekmē, ja nu vienīgi kādā ēdienreizē tiek apēsts ļoti daudz vārītu biešu un burkānu. Savā uzturā vēlams lietot dažāda veida svaigos dārzeņus - kāpostus, tomātus, gurķus, zaļumus.

Šķīvis

Pareizi izkārtojot ēdienu uz sava šķīvja, iespējams palīdzēt sev apēst tik, cik vajadzīgs, tādējādi ne tikai saudzējot, bet arī uzlabojot savu veselību un pašsajūtu.

Pusi no šķīvja jāaizpilda ar dārzeņiem, kuru sastāvā nav cietes, piemēram, tomāti, gurķi, kāposti, lapu salāti. Atlikusī šķīvja puse jāsadala divās daļās – vienu jāaizpilda ar olbaltumvielām (vistas gaļa bez ādas, liesa liellopa vai cūkas gaļa, siers, olas, zivis), bet otru – ar cieti saturošiem produktiem (rīsi, makaroni, kartupeļi, šķiedrvielām bagāta graudaugu putra). 

fiziskas_aktivitates.jpgFiziskā aktivitāte uzlabo pašsajūtu, garastāvokli, palēnina novecošanu. Arī cukura diabēta pacientiem fiziskā slodze ir ļoti nozīmīga. Ja cilvēkam ir liekais svars vai aptaukošanās, tad tieši regulāra fiziskā slodze palīdzēs to samazināt.

Fiziskā slodze palīdz uzlabot cukura līmeni asinīs, HbA1c (glikozētā hemoglobīna) rādītāju, līdz ar to mazinās diabēta komplikāciju risks. Regulāra fiziskā slodze nostiprina sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmu, pazemina zema blīvuma lipoproteīnu (sliktā), paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu (labā) holesterīna līmeni, kā arī pazemina triglicerīdu daudzumu asinīs. Fiziskās aktivitātes laikā uzlabojas asinsrite un samazinās arteriālais spiediens, samazinās sirds slimību un insulta risks. Pierādīts, ka, samazinot palielināto ķermeņa svaru par 10 %, sirds un asinsvadu slimību risks samazinās par 20 %.

Fiziskās aktivitātes veicina cilvēka izturību, palīdz izvairīties no dažādām slimībām, nostiprināt muskulatūru, uzlabot pašsajūtu, kontrolēt ķermeņa svaru. Pētījumos pierādīts, ka 2. tipa cukura diabēta gadījumā pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes veicina ķermeņa svara samazināšanos, kā arī samazina nepieciešamo tablešu un insulīna devu.

Fiziskā aktivitāte ir jāveic regulāri – vismaz reizi divās vai trīs dienās, taču tā palielina arī hipoglikēmijas (pazemināts cukura līmenis asinīs – zem 4 mmol/l) risku. Dažkārt, ja fiziskā slodze nav plānota vai trūkst pašaprūpes iemaņu, cukura daudzums asinīs varētu pazemināties zem vēlamā. Tāpēc par fiziskās aktivitātes intensitāti ir jākonsultējas ar ārstu par vēlamo cukura līmeni asinīs un plānoto fizisko slodzi.

Katram cilvēkam ir jānosaka individuāli fiziskās slodzes mērķi, ko nosaka slimības gaita, ilgums, dažādi blakus rādītāji. Esot fiziskie aktīviem, nepieciešams pielāgot insulīna devas.

Ikdienā noderēs diabēta dienasgrāmata, kas ļauj saskatīt tendences un izvērtēt situāciju. Protams, ir situācijas, kad ir neplānotas fiziskas aktivitātes, piemēram, uz devīto stāvu jākāpj pa trepēm, kas nozīmē, ka organismam ir vajadzīgi papildus ogļhidrāti. Lai neplānota fiziska slodze nebūtu iemesls veselības stāvokļa sarežģījumiem, cukura diabēta pacientiem vienmēr līdzi būtu jābūt kaut kam saldam.

Fiziska slodze nav pieļaujama, ja cukura līmenis asinīs pirms slodzes ir lielāks par 14 mmol/l un ja urīnā ir ketonvielas. Fiziskas aktivitātes šādā stāvoklī izraisīs cukura līmeņa paaugstināšanos.

Uzsākot aktīvāku dzīvesveidu, jārēķinās, ka fiziskā slodze jāpalielina pakāpeniski. Gan slodze, gan fiziskās aktivitātes veids un intensitāte ir jautājumi, kas jāpārrunā ar savu ārstu. It īpaši ārsta konsultācija nepieciešama, ja fiziskās aktivitātes iepriekš nav bijusi regulāra dzīvesveida sastāvdaļa.

Vispiemērotākās aktivitātes cukura diabēta pacientiem ir peldēšana, pastaigas, riteņbraukšana un slēpošana. Var izvēlēties arī aerobiku, nūjošanu, skriešanu.

Tomēr, ja šķiet, ka fizisko aktivitāti ikdienā realizēt ir pārāk grūti, var mēģināt to palielināt, piemēram, iegādājoties suni, kas mudinās regulāri doties pastaigā. Vai arī – braucot ar sabiedrisko transportu, izkāpiet dažas pieturas pirms iecerētā galamērķa, izmantojiet kāpnes un izvairieties pārvietoties ar liftu vai slīdošām kāpnēm utt.

diabets_onkulis_ar_suni.jpgCilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa svaru biežāk novēro diabētu nekā cilvēkiem ar normālu masu. 80 % 2. tipa cukura diabēta slimnieku ir paaugstināts ķermeņa svars. Risks saslimt ar cukura diabētu pieaug cilvēkiem, kuriem ir palielināts tauku nogulsnējums uz vēdera (viscerālā aptaukošanās).

Palielinoties ķermeņa svaram, attīstās rezistence (neuzņēmība) pret insulīnu. Insulīna rezistences gadījumā šūnas kļūst nejutīgas pret insulīnu un aizkuņģa dziedzera insulīna produkcija pieaug (hiperinsulinēmija). Hiperinsulinēmija un insulīna rezistence ir cieši saistīta ar tauku vielmaiņu. Svārstības rada izmaiņas asins tauku sastāvā – dislipidēmiju. Šis riska faktos veicina aterosklerozes veidošanos, koronāro artēriju slimību un insulta attīstību.

Palielinātā ķermeņa svara samazināšana ir īpaši svarīga 2. tipa cukura diabēta gadījumā. Normāls ķermeņa svars uzlabo insulīna racionālu izmantošanu organismā. 2. tipa cukura diabētu ļoti bieži var kontrolēt tikai ar pareizu diētu un fizisko slodzi, tomēr varētu būt nepieciešamas tabletes glikozes līmeņa pazemināšanai, un/vai insulīna injekcijas. Cukura diabēta pacientiem liekās ķermeņa masas samazināšanas stratēģija jāizstrādā kopā ar ārstējošo ārstu.

Samazinot lieko ķermeņa masu, cilvēks var ievērojami uzlabot savu veselības stāvokli, kā arī pasargāt no nākotnē iespējamām veselības problēmām un slimību riskiem. Pat mērena ķermeņa svara samazināšana – par 10–15 % – var mazināt veselības riskus un medicīniskās problēmas.

nesmekesana.jpgTo, ka smēķēšana ir nopietns drauds veselībai, visi zina. Smēķēšana atstāj nenovēršami nelabvēlīgu efektu uz gandrīz visām orgānu sistēmām. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds – asinsvadu sistēmas un plaušu slimības, tā būtiski paaugstina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Smēķētājiem mūža ilgums ir ievērojami īsāks, salīdzinot ar nesmēķētājiem.

Regulāra smēķēšana noved pie paātrinātas sirdsdarbības un paaugstināta asinsspiediena, kas savukārt palielina dažādu veselības problēmu risku, piemēram, hipertensijas, pat miokarda infarkta risku. Vienlaikus smēķēšanas pārtraukšana nozīmē, ka divu gadu laikā risks saslimt ar 2.tipa cukura diabētu samazinās uz pusi.

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk