MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts
Ankilozējošais spondilīts
Podagras artrīts
Operācijas
Locītavu traumas
Sāpes
Padomi pacientiem
Jautājumi un atbildes

Locītavu traumas

locitavu_traumas.jpgNo traumām nav pasargāts neviens un tās gūst kā jauni tā veci cilvēki. Trauma ir audu bojājums, kas radies ārējas iedarbības (mehāniskas, ķīmiskas, termiskas u.c) ietekmē. Traumas stiprums atkarīgs no spēka, kas iedarbojas uz organismu. Locītavu traumas ir izplatītas un cilvēki tās var gūt gan mājās, gan uz ielas, gan nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm vai sportu u.c.. No visām locītavām visvairāk dažādiem traumu riskiem ir pakļautas ceļa locītavas.

Locītava ir smalks, sarežģīts veidojums cilvēka ķermenī – tā ir vieta, kur tiek pārtrauktskaulusavienojums. Locītavas virsmas klāj skrimslis, kas kustību laikā darbojas kā amortizators. Gar locītavas virsmu malām atrodas locītavas somiņa, kas savieno kaulu galus un veido locītavas dobumu. Locītavas somiņas iekšējais slānis izstrādā locītavu šķidrumu –sinoviju. Locītavās var būt saistaudu saites, kas pilnveido locītavas uzbūvi un funkciju.

Locītavu bojājumi var būt slēgti un vaļēji. Pie slēgtiem bojājumiem pieder:

Sasitumi

Atkarībā no traumas veida var būt bojāti mīkstie ādas, zemādas, saišu, locītavas kapsulas un muskuļu audi. Sasitumu gadījumā bojāti tiek asinsvadi un limfvadi kā rezultātā audos veidojas asinsizplūdums (zilums), bet ainsizplūdums var būt arī locītavas dobumā (hemartroze). Jo dziļāk atrodas locītava zem muskuļu slāņa, jo grūtāk konstatēt hemartrozi, piemēram, gūžas, pleca locītavās. Locītavas sasituma gadījumā ir locītavas sāpes, pietūkums, sīkāki vai lielāki asinsizplūdumi ādā, mīkstajos audos. Sāpes locītavas rajonā ir atkarīgas no asinsizplūduma vietas un izmēriem – jo lielāks ir asinsizplūduma izmērs un audu iestiepums un jo tuvāk saitēm atrodas šī hematoma, jo stiprākas ir sāpes un jūtamāk ierobežotas locītavas kustības.

Locītavas bojājuma gadījumā, tās dobumā var sakrāties šķidrums, un vēlāk, iespējams, var rasties sekundāras izmaiņas locītavā – artrīts.

Sastiepumi, plīsumi vai pārrāvumi

Saišu un muskuļu sastiepumi, daļēji vai pilnīgi plīsumi vai pārrāvumi rodas, ja locītavā notiek kustības, kuras tās fizioloģiskā amplitūda nepieļauj. Locītavu saites ir paredzētas lai nostiprinātu locītavu, kā arī lai nodrošinātu un vienlaikus ierobežotu noteiktu kustību amplitūdu.

Ja trauma ir smagāka, saite var tikt atrauta no kaula, tad to sauc par saites atrāvumu. Tā parasti notiek ar ļoti stiprām saitēm, piemēram, pēdas locītavas rajonā. Sastiepums un saišu atrāvumi visbiežāk rodas pēdas, ceļa un rokas pirkstu locītavās, tomēr ir iespējams sastiept jebkuru locītavu.

Sastiepuma gadījumā simptomi ir līdzīgi sasitumam. Tikai sastiepumu simptomi izpaužas spilgtāk un locītavas funkcija ir vairāk traucēta. Novēro zemādas asinsizplūdumu, pietūkumu, sāpes, diskomfortu, samazinātu kustību apjomu traumētajā locītavā, locītavas dobumā var būt asinsizplūdums. Ja ir hemartroze jeb asinsizplūdums locītavas dobumā, locītava ir jāpunktē un asiņainais šķidrums no locītavas somiņas ir jāatvelk.

Vieglas saišu traumas (sastiepumi) sadzīst pašas, bet smagākām traumām (daļēji vai pilnīgi saišu pārrāvumi) var būt nepieciešama atjaunojoša (rekonstruktīva) artroskopiskā operācija vai vaļēja locītavas operācija.

Piemēram, ceļa locītavā vienlaikus ar saišu sastiepumu vai atrāvumu var tikt bojāti arī locītavas skrimšļi — meniski, kas vēlāk ieķīlējoties var radīt ceļa locītavā pēkšņus kustību ierobežojumus (blokādes). Menisku bojājumi sastopami diezgan bieži, nereti tieši profesionāliem dejotājiem, sportistiem. Menisku bojājumi rodas tiešas traumas rezultātā pēc kritiena uz izstieptām kājām, vai netiešas traumas rezultātā, ja ceļa locītavu saliec un apakšstilbu rotē uz āru. Pacientam var likties, ka ir saišu pārrāvums, bet atšķirība meniska bojājumiem ir tāda, ka tiem raksturīgi ieķīlējumi, kas rodas pēkšņu rotācijas kustību laikā un izpaužas ar sāpēm ceļa locītavā un pēkšņu kustību ierobežojumu (nevar izstiept, ne arī pilnīgi saliekt kāju ceļa locītavā).

Izmežģījums

Izmežģījums irlocītavu veidojošo kaulu galu savstarpēja novirze. Izmežģījums var būt pilnīgs, kad notiek arī locītavas kapsulas pārrāvums, un nepilnīgs. Bez tam izšķir slēgtus un vaļējus izmežģījumus. Dažreiz vienlaikus ar izmežģījumu rodas arī kaulu lūzumi, nervu un asinsvadu bojājumi (saspiedumi). Vāja locītavas kapsula un sekla locītavas bedrīte sekmē ieraduma izmežģījuma veidošanos. Visbiežāk tas notiek pleca locītavā. Izmežģījumi var būt svaigi un ieilguši. Pēc izcelsmes izšķir iedzimtus, traumatiskus un patoloģiskus izmežģījumus.

Traumatisks izmežģījums ar kaulu lūzumu biežāk ir pēdas potītei. Tomēr izmežģījums ar lūzumu var būt arī plaukstas, elkoņa, gūžas un kakla skriemeļu locītavās. Plecā, rokas pirkstu locītavā, arī elkoņa locītavā visbiežāk notiek izmežģījumi bez lūzuma.

Visbiežāk notiek izmežģījums pleca locītavā (60% no visiem izmežģījumiem). Tam par iemeslu ir pleca locītavas anatomiskās uzbūves īpatnības: galviņas locītavas virsma ir lielāka nekā locītavas dobums, locītavas kapsula ir samērā brīva. Izmežģījumu iemesls visbiežāk ir netieša trauma krītot uz rokas, kas izstiepta uz mugurpusi un atliekta pleca locītavā - notiek kapsulas priekšējās sienas plīsums jo tieši tur ir vismazāk nostiprinātā kapsulas vieta. Šādā situācijā ir nepieciešama tūlītēja locītavas ievilkšana (repozīcija), jo vēlāk tā var noritēt ar grūtībām.

Ieraduma izmežģījums rodas pie plašiem locītavas plīsumiem vai pārmērīgi agri uzsāktām aktīvām kustībām pēc locītavas traumatiska mežģījuma. Šī izmežģījuma rašanos sekmē iedzimtas locītavas kapsulas anomālijas. Ieraduma mežģījums var rasties pēc rokas kustības pat bez mazākās fiziskās slodzes, piemēram, noņemot cepuri. Ieraduma mežģījumi var atkārtoties daudz reižu.

Vaļēji locītavu bojājumi.

Izšķir penterējošos (caururbjošs) un nepenterējošos locītavu ievainojumus. Ja nepenterējošiem locītavu ievainojumiem izmanto klasiskas brūces apkopšanas metodes, tad penterējošiem ievainojumiem ir nepieciešama īpaša apkope, jo locītavā rodas hemartroze (asinsizplūdums), kuras rezultātā rodas izmaiņas locītavas elementu novietojumā, palielinās locītavas apjoms un kustības locītavā kļūst ierobežotas. Kā komplikācijas var minēt asinsvadu un nervu bojājumus, kā arī sekundāras infekcijas pievienošanos, kas sarežģī ārstēšanas procesu.

Negadījuma vietā pirmo palīdzību visbiežāk sniedz cilvēki bez medicīniskās izglītības, tāpēc viņiem ir grūti atšķirt traumu dažādos veidus, piemēram, lūzumus, sastiepumus, saspiedumus, sasitumus un izvērtēt to smaguma pakāpi. Tāpēc šaubu gadījumos nevajag censties atšķirt dažādos traumu veidus, bet jāpieņem, ka katra locekļa trauma ir lūzums.

Ekstremitāšu traumu pazīmes: sāpes, ierobežotas kustības vai nespēja kustināt roku/kāju, deformācija.

Sniedzot pirmo palīdzību, svarīgi nepastiprināt sāpes. Pie traumas nedrīkst mainīt cietušā stāvokli un pārvietot to bez sevišķas nepieciešamības, kamēr notikuma vietā ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Pirmā palīdzība:

  • Izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību (112);

  • Pēc iespējas nekustināt ievainojumu, saglabāt traumas radīto deformāciju;

  • Nekustināt un nepārvietot cietušo, ja tas nav absolūti nepieciešams;

  • Vaļējas brūces gadījumā apturēt asiņošanu un pārsiet brūci ar tīru pārsēju (nedrīkst brūci mazgāt, lietot ziedes, dezinfekcijas līdzekļus un izvilkt svešķermeņus);

  • Imobilizēt, padarīt nekustīgu vismaz vienu locītavu virs un vienu locītavu zem traumas vietas, izmantojot dažādus gadījuma priekšmetus (dēls, zars, stieple u.c.);

  • Ja traumēts augšdelms, pleca locītava, tad roku fiksē trīsstūrveida lakatiņā vai šallē.

Ja cietušo jātransportē pašu spēkiem, tad traumētais loceklis ir jāimobilizē, piemēram, traumēto roku jāfiksē pie krūšu kurvja, traumēto kāju gar abām pusēm jāiesaitē ar pietiekama garuma dēlīšiem, kokiem, zariem, stieplēm u.t.t. Gadījumā, ja nekas nav pieejams, tad var piesaitēt veselo kāju pie traumētās.

Sasituma, saišu sastiepuma vai muskuļu / cīpslu bojājuma gadījumā noderīgi ir lokāli lietojamie līdzekļi, kuru darbības mērķis ir tūskas un asinsizplūduma mazināšana. Tūsku mazinošās ziedes satur heparīnu, kas veicina hematomu uzsūkšanos.

Slēgtām traumām sāpju mazināšanai var izmantot aukstuma aplikācijas. Vispieejamākais ir "sauss" aukstums - aukstuma pūšļi, pakas un arī ledus, bet jāatceras, ka ledus pirms likšanas uz ādas ir jāievieto plastmasas maisiņā un jāietin dvielī, pretējā gadījumā ir risks iegūt apsaldējumu. Var izmantot arī speciālus aukstuma aerosolus taču, tos lietojot, jāatceras ievērot distanci no ādas, lai neradītu ādas bojājumus. Vēl ir pieejama želeja ar aukstuma efektu, kuru uzklāj bojājuma vietai, bet šo želeju nedrīkst lietot brūču gadījumā.

Traumu gadījumā sāpes atvieglo ar pretsāpju līdzekļiem – visbiežāk tiek lietoti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi (NPL), kas efektīvi mazina gan sāpes, gan iekaisumu. Tie atšķiras gan pēc darbības mehānisma, gan iedarbības ilguma. Aptiekā bez receptes nopērkamie NPL parasti iedarbojas salīdzinoši ātri, bet to pretsāpju efekts beidzas jau pēc dažām stundām. Jaunākās paaudzes selektīvais NPL iedarbojas ātri, un pasargā no sāpēm diennakts garumā.

Var kombinēt gan ārīgi lietojamos, gan iekšķīgi lietojamos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tā panākot efektīvāku pretsāpju iedarbību. Jāatceras, ka ārstēšanu nozīmē ārsts, kurš būs izvērtējis traumas smagumu un nozīmējis papildus izmeklējumus un ārstēšanu.

Pirms medikamentu lietošanas konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu!

Noderēja? Pārsūti draugam!
Astma

Astmas pirmā pazīme visbiežāk ir klepus. Latvijas bērnu pneimonologu un alergologu biedrība iesaka – uzzini vairāk.

Uzzini vairāk - www.bernsklepo.lv

HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Sievietes veselība

Kontracepcija, menopauze, neauglība, dzemdes kakla vēzis – jautājumu un atbilžu portāls visa vecuma sievietēm.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Osteoporoze

Osteoporozes izraisīti lūzumi skar katru 3. sievieti un katru 5.vīrieti pēc 50 gadu vecuma. Kā to novērst?

Sirds un asinsvadu slimības

Kā sadzīvot ar sirds mazspēju? - Latvijas invazīvās kardioloģijas attīstības biedrība iesaka.

Uzzini vairāk - www.kardiologija.lv.

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Reimatoloģija

Palīgs reimatoīdo slimību pacientiem - Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība iesaka.

Uzzini vairāk - www.reimatik.lv.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk