HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts
Ankilozējošais spondilīts
Podagras artrīts
Operācijas
Locītavu traumas
Sāpes
Padomi pacientiem
Jautājumi un atbildes

Ankilozējošais spondilīts

Ankilozējošais spondilīts (AS) ir hroniska, autoimūna locītavu iekaisuma slimība, kuru izraisa kalcija sāļu nogulsnēšanās mugurkaula saitēs.Nereti to sauc arī par Behtereva slimību par godu krievu neiropatologam V. Behterevam, kurš jau 1892. gadā to aprakstīja klīniski.

AS raksturīgs iekaisums un deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā, kuras izraisa stīvumu. Iekaisumam ir progresējoša gaita ar vairāk vai mazāk izteiktiem remisijas (miera) un uzliesmojuma periodiem, kas galarezultātā var izraisīt izteiktu ankiložu, jeb saaugumu izveidošanos.

Procesā var iesaistīties arī roku un kāju lielās locītavas. Sāpes galvenokārt parādās vietās, kur cīpslas vai saites piestiprinās pie kaula, piemēram, papēdī vai ceļgala locītavas sānos, vai uz krusta kaula mugurējās virsmas. Tāpēc slimības raksturīga pazīme ir cīpslu iekaisums.

Ja slimību laikus neatklāj un neārstē, mugurkaula locītavas kļūst arvien nekustīgākas, līdz izveidojas ankiloze, jeb tipiska stāja - mugurkaula krūšu daļa stipri saliekta uz priekšu, relatīvi atliekta kakla daļa un taisna jostas daļa. Slimība var ietekmēt arī citus organisma audus, izraisot iekaisumu un bojājumus arī citos orgānos, piemēram, acīs, sirdī vai nierēs.

AS biežāk skar gados jaunus cilvēkus (20 – 40 gadu vecumā), vīriešus apmēram desmit reizes biežāk nekā sievietes. AS norise katram pacientam ir individuāla: vienam var būt smaga slimības gaita ar nopietnu mugurkaula ankilozi, bet otram laiku pa laikam būs muguras sāpes, stīvums un diskomforts. Jo ilgāk cilvēks slimo ar AS, jo lielāks ir funkciju ierobežojums.

AS iemesli joprojām nav precīzi zināmi. Ir skaidrs, ka šī slimība ir iedzimta patoloģija, kas biežāk parādās katrā otrajā paaudzē.

Slimības izcelsmē visnozīmīgākā loma ir HLA B27 antigēnam, kurš atrodams aptuveni 8% vispārējās populācijas un 80-98% AS pacientu (baltās rases) asinīs1. Lai gan pozitīva atradne nenozīmē, ka slimība noteikti izpaudīsies, tomēr šiem cilvēkiem būtu jāpārbauda antivielu klātbūtne saviem bērniem un jābūt vērīgiem, ja bērns sūdzas par locītavu sāpēm.

Ārējiem faktoriem un infekcijai ankilozējošā spondilīta attīstībā ir maza nozīme, tomēr ir zināms, ka HLA B27 antigēna nēsātājiem ir lielāka tendence slimot ar urīnceļu un dzimumceļu infekcijām (hlamīdijas, uroplazmas u.c.), kas varētu būt kā ankilozējošā spondilīta palaidējmehānisms. Vēl pastāv teorija, ka, iespējams, HLA B27 antigēns kalpo kā receptors mikrobiem, kā rezultātā tiek bojāti audi un locītavas.

1  http://www.hlab27.com/HLAB27.aspx

AS visbiežāk attīstās jauniem cilvēkiem (no 20-40 gadiem), tomēr pastāv arī gadījumi, kad šī slimība attīstās bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

Galvenais AS riska faktors ir pozitīva ģimenes anamnēze (AS kādam ģimenes loceklim).

AS riska faktors ir HLA B 27 antigēns asinīs, kā arī biežas zarnu trakta un uroģenitālās sistēmas infekcijas.

Vispārējie simptomi:

Nogurums, krišanās svarā un nedaudz paaugstināta temperatūra.

  • Sāpes mugurā, stīvums:
    Sāpes un rīta stīvums mugurā, kas sākušās pirms 40 gadu vecuma. No sākuma sāpes jūtamas galvenokārt dziļi sēžamvietā, augšstilbos un iegurņa apvidū, tās ir trulas, grūti lokalizējamas, sākušās nemanot. Daudzi pacienti nespēj atšķirt sāpju sajūtas mugurā no stīvuma. Rīta stīvums var pieturēties līdz 3 stundām. Gan stīvumu, gan sāpes atvieglo karsta duša, vingrošana vai cita veida fiziskā aktivitāte.

  • Sāpes krūšu kurvī:
    Vēlāk slimībai attīstoties, procesā iesaistas mugurkaula krūšu daļa un parādās sāpes krūškurvī, kas pastiprinās klepojot vai šķaudot.

  • Locītavu sāpes, stīvums:
    Sāpes plecu joslas un gūžas joslas locītavās ir līdz 15% pacientu un var būt pirmā slimības izpausme, locītavu iekaisums būtiski ierobežo pacienta fiziskās spējas. AS pacientiem var būt skartas arī ceļa locītavas, tad novēro izsvīdumu locītavā. Līdz 10% pacientu iekaist žokļa locītavas.

  • Sāpīgi punkti:
    Daļa pacientu izteikti sūdzas par sāpīgumu noteiktos punktos. To izraisa iekaisums cīpslas piestiprināšanās vietā kaulam.

  • Acu iekaisums:
    Acs iekaisums parasti sākas akūti un tipiskā gadījumā skar vienu aci, bet var būt pārmaiņus vienā un otrā acī. Acs ir sarkana un sāpīga, redze tamdēļ ir traucēta. Var būt bailes no gaismas (fotofobija) un acs asarošana. Ja acs iekaisumu neārstē vai ārstēšana ir novēlota, var attīstīties glaukoma.

  • Stājas izmaiņas:
    Slimības gaitā pacients var zaudēt savu normālo stāju. Slimībai izplatoties uz kakla skriemeļiem, rodas sāpes un tiek ierobežots kakla kustīgums. Pacientam veidojas kakla noliekums uz priekšu, ko var atklāt, liekot pacientam nostāties ar muguru pret sienu un mēģināt tai pieskarties ar pakausi. Būtiskas mugurkaula deformācijas attīstas pēc 10 vai vairāk gadu slimības gaitas.

Ankilozējošo spondilītu izārstēt nevar, tomēr, mūsdienu medicīna var ierobežot šīs slimības progresēšanu, tāpēc ir svarīgi pēc iespējas agrīni noteikt diagnozi.

Ankilozējošā spondilīta ārstēšanai izmanto medikamentus:

  • Pretreimatiskos līdzekļus, lai nomāktu imūno sistēmu;

  • Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, lai mazinātu sāpes un iekaisumu locītavās.

  • Kortikosteroīdus.

Fizikālā terapija un vingrošana ir nozīmīga ārstēšanas daļa, lai uzturētu pareizu stāju, nostiprinātu mugurkaulu, nostiprinātu plaušu, sirds un asinsvadu sistēmu. Fizikālā terapija ietver elpošanas un arī stiepšanās vingrojumus. Fizioterapeitam jāizstrādā katram pacientam pacientam individuāls vingrojumu komplekss.

Fiziskās aktivitātes - peldēšana (ar galvu ūdenī) kā arī slēpošana ir ieteicamākie no fizisko aktivitāšu veidiem, jo veicina auguma iztaisnošanu. Būtībā pacientiem, ja nav slimības paasinājums, nav īpaša ierobežojuma fiziskām aktivitātēm, tikai ir jāizvērtē sava fiziskā sagatavotība un slimības izraisītās komplikācijas. Ja pacientam ir izveidojusies mugurkaula skriemeļu saplūšana vai osteoporoze, jāizvairās no kontakta fiziskām aktivitātēm (basketbols utml.), kas sadursmē var izraisīt lūzumus.

Pacientiem ir vēlams gulēt uz stingra matrača un izvairīties no spilvena lietošanas, lai neveicinātu mugurkaula izliekumu veidošanos.

Atsevišķu deformāciju gadījumā ir iespējama arī ķirurģiska ārstēšana. Samērā labi ir gūžas locītavu protezēšanas rezultāti AS pacientiem. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama operācija, lai koriģētu izteiktu mugurkaula deformāciju.

Pirms medikamentu lietošanas konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu!

Noderēja? Pārsūti draugam!
HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk