Astma

Astmas pirmā pazīme visbiežāk ir klepus. Latvijas bērnu pneimonologu un alergologu biedrība iesaka – uzzini vairāk.

Uzzini vairāk - www.bernsklepo.lv

HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk

MSD pacientiem

-A
A+
Lapas karte
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts
Ankilozējošais spondilīts
Podagras artrīts
Operācijas
Locītavu traumas
Sāpes
Padomi pacientiem
Jautājumi un atbildes

Osteoartrīts

osteoartits.jpgOsteoartrīts ir bieži izplatīta hroniska locītavu slimība, kad iekaisuma procesa rezultātā notiek locītavu skrimšļa slāņa samazināšanās un nodilšana. Tas ir iekaisums locītavu veidojošos kaulos.

Osteoartrīts izplatās lēni un izraisa bojāto locītavu sāpes, stīvumu un uztūkšanu. Osteoartrīts var attīstīties jebkurā sinoviālā locītavā, bet visbiežāk tiek skartas tās locītavas, ko ikdienā noslogojam visvairāk, - gūžas, ceļgala, plaukstu locītavas.

Visbiežāk slimība sākas 40–50 gadu vecumā, tomēr ar to var slimot arī jauni cilvēki. Līdz 40 gadu vecumam osteoartrīta iemesls galvenokārt ir traumas. Pēc 80 gadu vecuma gandrīz visiem cilvēkiem var novērot osteoartrīta izmaiņas, lai gan šīs izmaiņas var būt arī bez osteoartrīta simptomiem. Slimībai raksturīga progresējoša gaita ar pašsajūtas pasliktināšanās un uzlabošanās periodiem.

Patoloģiskais process sākas locītavu skrimšļa maksimālā noslogojuma vietā, skrimslis kļūst nelīdzens, plāns un saplaisā. Locītavas kauls zaudē gludo slīdvirsmu, nereti arī kompaktajā kaula vielā izveidojas defekti. Ap šādu skrimšļa un kaula bojājumu attīstās iekaisums un pievienojas artrīta pazīmes, ap bojāto apvidu sāk veidoties dažādas formas un lieluma kaula izaugumi (osteofīti), locītava pietūkst un deformējas. Kaula un skrimšļa druskas sāk krāties locītavas spraugā. Ar laiku sākas locītavas deģenerācija, kas izraisa sāpes, kaulu trauslumu, vēlāk rodas kustību traucējumi.

Osteoartrīta klasifikācija:

Osteoartrīts izraisa cilvēkiem ilgstošu darbnespēju un invaliditāti. Pasaulē ar osteoartrītu slimo apmēram 150 miljonu cilvēku.

Osteoartrīts ir daudzfaktoru slimība, kuras izcelsmē ir vairāki slimības rašanās iemesli, kas varbūt iedzimti un no dzīves veida atkarīgi. To izraisa vielmaiņas, biomehāniski un iekaisuma faktori, kurus var ietekmēt vecums, dzimums un cilvēka iedzimtība.

Galvenie osteoartrīta iemesli:

  • Iedzimtība - ja kādam ģimenē ir osteoartrīts, tad pastāv palielināts risks saslimt ar šo slimību.

  • Vecums - līdz ar vecumu mazinās skrimšļa atjaunošanās spējas.

  • Aptaukošanās – pastāv tieša saikne starp ķermeņa svaru un ceļa locītavas osteoartrītu. Jo cilvēkam ir lielāks liekais svars, jo lielāks ir viņa risks saslimt ar osteoartrītu.

  • Traumas - osteoartrīts bieži rodas vairākus gadus pēc locītavas traumas, īpaši, ja tās bijušas atkārtoti.

  • Iekaisīgo artrītu aktivitāte - reimatiskais artrīts vai podagra.

  • Iedzimti kaulu defekti - plakanās pēdas, gūžas kakliņa iedzimta mežģījuma gadījumā mainās visu pārējo kaulu un locītavu kustību asis, kas ar laiku deformē locītavas, kurām ir vislielākā slodze.

  • Dzimums sievietes biežāk slimo ar artrītu un slimības gaita ir smagāka. Visbiežāk osteoartrīts izpaužas pēc menopauzes iestāšanās.

  • Vecums - jo vecāks ir  cilvēks, jo ilgāk locītavas ir lietotas. Tomēr tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem vecumā būs osteoartrīts.

  • Aptaukošanās.

  • Traumas un muskulatūras vājums.

  • Smēķēšana.

  • Zems kalcija un D vitamīna daudzums uzturā.

  • Zems kaulu minerālais blīvums, osteopēnija, osteoporoze.

  • Vielmaiņas traucējumi.

  • Hormonāli traucējumi, piemēram, cukura diabēts, augšanas hormona traucējumi var izraisīt ātrāku skrimšļa nodilumu locītavā.

  • Locītavu mehāniski bojājumi, jeb pārslodze. Vienveidīgas kustības var veicināt skrimšļa nolietošanos.

  • Profesionāls sports - sportistiem biežāk ir traumas, locītavas ikdienā tiek ļoti intensīvi noslogotas.

  • Regulāri atkārtotas kustības– pārāk liela slodze locītavai ir tikpat kaitīga kā pārāk maza locītavas kustība.

  • Mazkustīgs dzīvesveids – pareiza vielmaiņa skrimslī notiek tikai locītavas kustību laikā. Cilvēkiem ar pārāk mazkustīgu dzīvesveidu biežāk ir locītavu bojājumi.

Pirmās osteoartrīta pazīmes ir īslaicīgs locītavas stīvums no rīta vai pēc atpūtas perioda (līdz 30minūtēm), iekustoties tā izzūd. Parādās krakšķēšana (krepitācija) kustības laikā.

Tad parādās sāpes locītavā, kas ir galvenais osteoartrīta simptoms. Sāpes sākas pakāpeniski un lēni progresē vairāku gadu gaitā. Sāpes parasti mēdz būt fiziskas slodzes laikā, miera stāvoklī tās mazinās vai pat mitējas. Jo ilgāks būs bijis miera periods, jo stiprākas varētu būt sāpes, atsākot kustības. Slimībai progresējot, parādās sāpes arī miera stāvoklī. Raksturīgs ir locītavas un apkārtējo audu sāpīgums, tiem pieskaroties.

Ar laiku locītavas kustību apjoms samazinās, locītava pietūkst, deformējas, jo attīstās locītavas somiņas sinoviālā apvalka iekaisums.

Citi simptomi:

  • jutīgums vai nejutīgums locītavās,

  • locītavu fiksēšanās,

  • kustību ierobežojums locītavā,

  • locītavu čerkstēšana,

  • muskuļu vājums,

  • lokāls iekaisums locītavas apvidū,

  • karstuma sajūta,

  • pārvietošanās grūtības.

Mūsdienās osteoartrītu nevar izārstēt. Osteoartrīta pacientiem iespējams mazināt sāpes, kā arī pēc iespējas apturēt slimības progresēšanu. Ārstēšanas mērķis:pasargāt skrimšļa šūnas no bojāejas, pasargāt skrimsli no sabrukšanas, uzturēt pareizu locītavas šķidruma sastāvu un daudzumu, mazināt iekaisumu.

Osteoartrīta ārstēšanā lieto:

  1. Pretsāpju, pretiekaisuma, skrimsli aizsargājošus medikamentus.

  2. Kortikosteroīdu, hialuronātu injekcijas locītavās.

  3. Ķirurģisku ārstēšana – artroskopija, osteotomija, kaula plēves un skrimšļa plēves transplantāti, endoprotezēšanas operācijas, gēnu un audu inženierija.

Ārstēšanas procesā ļoti nozīmīga ir pacienta iesaiste – zināšanas par slimību un iespējām pašam mazināt locītavu stīvumu un sāpes ar dažādu fizisko aktivitāšu palīdzību. Slimības attīstības un simptomu mazināšanai būtiska ir ārstnieciskā vingrošana, fizikālā terapija, svara kontrole un regulāra fiziskā aktivitāte.

Osteoartrīta ārstēšana ir individuāla un pielāgota katram pacientam atkarībā no slimības gaitas, stadijas, bojātās locītavas atrašanās vietas un sūdzībām.

Pirms medikamentu lietošanas konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu!

Galvenie osteoartrīta profilakses pasākumi ir veselīgs dzīvesveids - pietiekama ikdienas fiziskā aktivitāte, veselīgs uzturs, normāla ķermeņa masas saglabāšana, smēķēšanas atmešana un citu atkarības vielu lietošanas ierobežošana.

Svarīgs priekšnoteikums, lai izvairītos no osteoartrīta ir traumatisma profilakse: pirms ikdienas fiziskām aktivitātēm, treniņa obligāti pareizi jāiesildās; pirms sportošanas/ fiziskām aktivitātēm jāveic stiepšanās vingrinājumi, jāvalkā piemērotus apavus, nevajadzētu skriet pa slidenām vai nelīdzenām virsmām, neapgaismotām takām u.c..

Ja tomēr trauma ir notikusi, tad nepieciešama rūpīga traumu (sasitumu, sastiepumu) ārstēšana, ievērojot rehabilitācijas laiku un nosacījumus.

Noderēja? Pārsūti draugam!
Astma

Astmas pirmā pazīme visbiežāk ir klepus. Latvijas bērnu pneimonologu un alergologu biedrība iesaka – uzzini vairāk.

Uzzini vairāk - www.bernsklepo.lv

HIV/AIDS

HIV infekcija pēc nonākšanas organismā lēni sagrauj cilvēka imūnsistēmu.

Uzzini vairāk.

C hepatīts

C hepatīts - 39 000 inficētu personu Latvijā.

Uzzini vairāk.

Locītavu sāpes

Biežākās locītavu traumas, sāpju mazināšana, padomi pacientiem, ārstu kontakti

Uzzini vairāk

Diabēts

Latvijā ir vairāk kā 75 000 cilvēku ar cukura diabētu. Kādēļ tas rodas, ko darīt un kā sadzīvot? Ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

Uzzini vairāk.

Zobu sāpes

Ko darīt pēc zoba izraušanas, jūtīgi zobi, diennakts zobārstniecība, profilakse – ienāc un uzzini vairāk!

Uzzini vairāk.

Onkoloģija

Katru gadu vairāk kā 10 000 pacientiem Latvijā tiek uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze.

Uzzini vairāk.

Ienāc un uzzini vairāk